17659-0
Visa tēva saime raud,
Kad es gāju tautinâs.
Neraudat, tēva saime,
Neb es tēva zemi ņēmu,
Neb es tēva atslēdzinas
Līdzi vezšu tautinâs;
Te paliks tēva zeme,
Tēva klētes atslēdzinas.

9276-2
Uz Laimiņas gauži raudu,
Ne uz savas māmuliņas:
Man Laimiņa mūžu lika,
Neliek mana māmuliņa.

13326-0
Apkārt kalnu tautiets jāja,
Es no kalna lejiņâ.
Tautiets jāja rožu dārzu,
Es iebēgu kaņepēs.

13491-0
Pūce, pūce lielcekule,
Negul ceļa maliņâ;
Māsiņ mana jaunaka,
Tautas tevi aizvedìs.

15830-0
Es nezinu, kalabad
Man sirsniņa gaužam sāp.
Diezin Dievis, vaj ir tiesa,
Ko tie ļaudis daudz runaja:
Cits teic manu sirdspuķiti
Jau ar citu saderetu.
Eim' stallêi, sedloj bēri,
Jāš' es viņu apraudzìt.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Jau satiku izvedam.
Es viņai roku sniedzu,
Viņ' rociņu man nedeva.
Es vaicaju brālišam,
Nezinaju, ko darìt,
Vaj būs manim ceļu griezt,
Vaj vilkt savu zobentiņu.
Labak ceļu pagriezišu,
Nevilkš' savu zobentiņu.
Būs man vienas rozes dēļ
Tādu augstu žogu pīt?
Būs man vienas meitas dēļ
Turèt lielu sirdēstiņu?
Vēl citâi dārziņâi
Jo dailakas rozes aug;
Vēl citai māmiņai
Jo dailakas meitas aug.
Es paklāju mellu deķi
Pa kumeļa kājiņàm,
Lai sēroja kumeliņis
Pēc tàs jaunas līgaviņas.

14047-0
Rudzi, rudzi, mieži, mieži
Nu pašâ pļaušanâ;
Tautu meita zeltenite
Nu pašâ vešanâ.

5411-11
Es meitiņa kà liepiņa,
Sarkans rožu vainadziņš.
Puiši manim pakaļ skrēja,
Tikko galvas nenolauza.
Skrej, puisiti, lauz galviņu,
Tu jau manis nedabusi.

1496-1
Mīļà māmiņa, še tava naudiņa,
Nešu man pāditi, lai nesu dieti.

8848-0
Runaj' ļaudis šorpu, torpu,
Neviens labi nezinaja;
Dēkla, Laima gan zinaja,
Tàs nenieka nesacija.

34465-0
Atpakaļ mans pūriņš,
Ir es pate atpakļ!
Ieraudziju tautu dēlu,
Buļļa ragu cilajot.