13113-0
Sirma cūka barojama
Asti grieze gredzinâ;
Veca meita precejama
Pieri vien balinaja.

19298-1
Es šķitu Jāniti
Paēdušu, -
Nu tikas pas'lika
Zierģeļa galvu.
Ik grieze griezumu,
Bubinaja.

14206-0
Iebaviešu bērniņš biju,
Dižen' daiļa zeltanite;
Slavenie tēvu dēli
Bariem grieze kumeliņus.

27995-3
Grieze grieza rudzu lauku,
Paipaliņa kulienâ;
Brālis grieza maizes klaipu,
Lai griež skauģis akmenî.

5906-0
Grieze grieza rudzu lauku,
Tautiets manu vaiņadziņu.
Griez, tautieti, dadžu lapu,
Negriez manu vaiņadziņu ?.

30415-0
Trīskārt bite riņķi grieze
Apkārt manu cepurit',
Redzej' mani daiļu vīru,
Daiļu doru dējejiņ.

28099-0
Prieka, mana liela prieka,
Grieze grieza rudzu lauku;
Tas bij manis otris priekis,
Stallî bēri kumeliņi.

31990-4
Mans brālitis karâi gāje,
Pārvārtâi nūju grieze.
- Nāc, māsiņa, paskaties,
Kādu koku es nogriezu.
Ja tas zēla, ja lapoja,
Gaidi mani pārnākam;
Ja tas vīta, ja tas kalta,
Ne mūžam nepārnākšu.

15796-5
Tumša nakte, melns celinis,
Sedloj' melnu kumeliņu,
Jāšu savu līgavinu
Šo naksniņu apraudzìt.
Pats vēl labi nezināju,
Par ļaudim gan dzirdeju:
Mana jauna līgavina
Jau ar citu sadereta.
Es nojāju, es atradu
Sēdim galda galinâ,
Sēdim galda galinâ,
Alus kanna rocinâ.
Sniedzu roku, devu mutes,
Ši galvinu šķībi grieze,
Ši galvinu šķībi grieze,
Jau ar citu saderejse.
Saki, mana līgavina,
Kādu vainu tu man devi?
Vaj es žūpa, vaj es nelga,
Vaj es zirgu mainenieks?
Godigs puika, tēva dēlis,
Laba zirga kopejins.-
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu gaŗu ceļu jāt,
Tādu gaŗu ceļu jāt,
Sviedrèt savu kumelinu?
Ņēmu savu zirgu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņēmu zīda lakatinu,
Slauku žēlas asariņas.
Es paklāju melnu deķi
Pa kumeļa kājinàm,
Lai trūd manis kumelinis
Pēc tàs jaunas līgaviņas.