Atbalss no senajiem laikiem.
Katalogs > ... > Precību dziesmas. > Atbalss no senajiem laikiem.
Rezultāti: 861 - 870 no 1284 13595-35 Taku, taku raudodama, Jau pìkusu tacádama, Sádús upes maleņâ, Atskrìn zaļa ļeidaceņa, Nùraun munu vainudzeņu. Jam, bòļeņ, lìpu laìvu, Aj péc muna vainudzeņa. Bòļeņ putu gabaļeņ, Tóļ dadzyni vainudzeņu? Vydyn jiùru saļeņâ, Banndareiša klèteņâ. -Jam, bòļeņ, symtu rubļu, Aj péc muna vainudzeņa. -Mòseņ munu žèļeigù, Najam tavu symtu rubļu, Najam tavu symtu rubļu, Gaìda pošas nùejùt. -Bòļeņ putu gabaļeņ, Kai nùíšu, tí palikšu. Kai nùgòju, tí palyku, Izlìk mèļu vylnòneiti, Nùjem mèļu vylnòneiti, Izlìk cauņu capureiti. 13595-20 Pìsalìču, pasadzéru Straumes upes maļeņâ; Atskrìn zaļa ļeidaçeņa, Nùrauņ munu vainaçeņu. Jam, bòļeņ, úša laìvu, Brauç péc muna vainaçeņa.- Bòļeņ putu gabaļeņ, Kur dadzyni vainaçeņu? -Vydyn jyùru saļeņâ, Sudobreigâ maìksteņâ. 13595-29 Skolòjús, velèjús Strauvis upis maļeņâ. Atskrìn zaļa ļeidaceņa, Nùraun munu vaiņuçeņu. Nùróvuşe vaiņuçeņu, Kreit upeitis dybynâ. Tej nabeja ļeidaçeņa, Tej bej dálu mòmuļeņa. Şést, bòļeņ, úša laivâ, Dzenís muna vaiņuçeņa. Bòļeņeņ, bòļeņeņ, Kur dadzyni vaiņuçeņu? -Aiz kaļņeņa, aiz ùtra, Patî jiùru saļeņâ, Patî jiùru saļeņâ, Bonndinìka kļèteņâ, Bonndinìka kļèteņâ Sudabreņa vadzeitî. -Bòļeņeņ, bòļeņeņ, Kam naatņesi vaiņuçeņa? -Man nadava, man nadava, Gaìda pošas nùejùt, Gaìda pošas nùejùt, Gradzyním samejùt. 13595-1 Apsēdos, nopūtos Straujas upes maliņâ. Atskrej zaļa līdaciņa, Norauj manu vainadziņu. Ņem, brāliti, oša laivu, Dzenies manu vainadziņu. -Māsiņ, tavis vainadziņis Aiz deviņu ezariņu, Aiz deviņu ezariņu Laba vīra sētiņâ, Laba vīra sētiņâ, Bandenieka klētiņâ, Bandenieka klētiņâ Aiz deviņu atslēdziņu, Aiz deviņu atslēdziņu, Zelta vadža galiņâ. Sasoliju vienu simtu, Ne galviņas nepagrieze, Sasoliju otru simtu, Tad galviņu pagrozija; Sasoliju trešu simtu, Tad vārdiņu atsacija, Tad vārdiņu atsacija: Lai nāk pate valkataja. 13595-14 Laivinieka meita biju, Laivâ guļu dienavidu, Laivâ guļu dienavidu, Ņiedrâ kāru vainadziņu. 13595-21 Pieliecisi, padzērosi Straujupites maliņâ; Pieskrien zaļa līdaciņa, Noņem manu vainadziņu. Ta nebija līdaciņa, Ta bij dēla māmuliņa. Ņem, bāliņi, oša laivu, Dzenies pakaļ vaiņagam. -Teci, mana oša laiva, Simtu jūdžu dieniņâ, Simtu jūdžu dieniņâ, Divi simti naksniņâ. -Sol, bāliņ, simtu mārku, Izpērc manu vainadziņu. -Jau sadevu divi simti, Ne galviņas nepagrieza, To vārdiņu vien atteica: Lai nāk pate valkataja, Lai nāk pate valkataja Še naksniņu pārgulèt. Nebūs labi, nebūs labi Šìs naksniņas gulejums, Būs kungiem darbinieki, Ķeizaram kara vīri, Augsta zirga jājejiņi, Daudz naudiņas tēretaji. 13595-33 Stāvus stāvu laiviņâ Kà niedrite ezarâ; Atskrien zaļa līdeciņa, Norauj manu vainadziņu. 13595-6 Es meitiņa piekususi, Gar upiti tecedama. Piekususi nodzēros Tàs upites ūdentiņu. Atskrien zaļa līdeciņa, Pazog manu vainadziņu. Ņem, brāliti, oša laivu, Dzenies manu vaiņadziņu.- Ai, brāliti, mīļu, baltu, Kur panāci vaiņadziņu? -Vidû jūras, vez (virs) ūdeni Griezàs putu gabalâ. 13595-3 Atsasádu pìkususe Strauves upes maļeņâ. Tí atskrín ļeidaceņa, Nùraun munu vaiņuceņu. Nùróvuse, nùnasuse Par dziļéjim azarím, Par dziļéjim azarím Dèrvinìka kļèteņâ, Dèrvinìka kļèteņâ Sudabreņa vadzeitî. -Dúd, bòļeņ symtu rubļu, Izpèrc munu vaiņuceņu. -Nažàlótu ùtru symtu, Ka, mòseņ, atdavuši. Tai sacè, nadúdami: Lai ít poša nosótòja, Lai ít poša nosótòja, Mož varésim sadarét, Gradzyním sameitót, Vysu myužu nùdzeivót. 13596-0 Tec, upite, līkum lokum Ar baltàm putiņàm: Man iekrita pārejot Sarkans zīļu vainadziņš. Tautu dēli izvilkuši, Raudavites zvejojot. Eim' uz māju, raudadama Ar tukšàm rociņàm. Lūdzu brāli, lai atnestu Manu zīļu vainadziņu. Tautu dēli atsacija: Lai nāk pate vijejiņa! Būs mums laba saimenica, Vienam stalta līgaviņa. Rezultāti: 861 - 870 no 1284
|