Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām.
Katalogs > ... > Izdevas un brūtes vešana. > Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām.
Rezultāti: 8411 - 8420 no 33899 21738-1 Māmuļiņas vaina nav, Kad man bārga līgaviņa: Pats cereju, pats preceju, Kumeliņus ganidams. 21739-0 Es soliju, jauns būdams, Jemt ražanu līgaviņu; Pārved' tādu sprigaciti, Izkaun manu māmuliti. 21740-0 Es tautieša nebēdaju, Staigaj' duris klopedamis; Ne tas mani audzinaja, Ne mazam maizes deva. 21741-0 Es, tautieti, neraudziju Tava skaidra augumiņa, Stāvedama matus plūcu, Palēkdama pliķi ciertu. 21742-0 Es tautieti purinaju Kà spaļainu linu sauju, Līdz vareju izmācìt Pēc savami prātiņam. 21743-0 Esi laba, jaunà mārša, Sitìs gultu istabâ; Ja būs' tādis dadža krūmis, Sitìs gultu piedrabâ. 21744-1 Vedeklai asi zobi, - Kodies vārtu stumburî, Nekodies vīrmātê, Vīra mātes bērniņôs. 21744-0 Ja, māršiņ, asi zobi, Kodies vārtu stuburâ; Nekodies māmiņâ, Ne jaunâs māsiņâs. 21745-0 Jau es biju sinepite, Vēl man bija nātrei būt, Lai vareju tautu dēlu Kà nātrite zeldinàt. 21745-1 Teica mani sinepiti, Vēl vajdzeja nātrai būt, Vēl vajdzeja nātrai būt, Tautu dēlu zilinàt. Rezultāti: 8411 - 8420 no 33899
|