Sava māte un sveša māte (pamāte, saimniece, vīra māte); sērdienīšu, kalponīšu grūtais mūžs un asaras; vispārīgas raudu dziesmas.
Katalogs > ... > Sava māte un sveša māte (pamāte, saimniece, vīra māte); sērdienīšu, kalponīšu grūtais mūžs un asaras; vispārīgas raudu dziesmas.
Rezultāti: 81 - 90 no 796 3944-18 Celies, mana māmulite, Es pacelšu veleniņu; Es tev teikšu raudadama, Ko man dara sveša māte: Pliķi cirta, matus plūca, Kājàm spēra pabeņķî. 3944-19 Celies, mana māmuliņa, Es pacelšu veleniņu; Es tev teikšu raudadama, Ko man dara sveša māte: Graiz' ar rīksti, plēsa matus, Spēr' ar kāju pakausê, Dod brokastam pelu maizi, Melnu rudzu putariņu. 3944-2 Apsēžos raudadama Mātes kapa maliņâ. Celies, mana māmuliņa, Es pacelšu veleniņu; Gan tu biji gulejusi, Gan es gauži raudajusi. Es tev teikšu raudadama, Ko man dara sveša māte. Dūrèm sita, matiem rāva, Kājàm spēra pabeņķî. Dūrèm sita guldamies, Matiem rāva celdamies, Kājàm spēra pabeņķî, Sausu maizi iedodama, Sausu maizi iedodama, Nepelnijšu nosaukdama. 3944-3 Es apsēdu raudadama Mātes kapa maliņâ. Celies, mana māmuļite, Es pacelšu veleniņu; Es tev teikšu raudadama, Ko man dara sveša māte: Pliķi cirta, matus plūca, Kājàm spēra pabeņķê. 3944-5 Kad zinatu to kalniņu, Kur guļ mana māmuliņa, Es apsistu to vietiņu Ar zaļàm velenèm. Kad es grieztu velenu, Tad sūdzetu māmiņai, Tad sūdzetu māmiņai, Ko man dara svešà māte: Pliķi sita, matu plēsa, Kāju spēra pabeņķî. 3944-12 Moza beju, naradzèju, Kai nùmyra mòmuleņa; Ganeidama ìraùdzèju Bolltu smilkšu kalneņâ. As pacéļu veléneņu, Paceļ, màmeņ, tu gaļveņu, Lai as tev parunòju, Kaida muna dzeive beja: Sveša mòte mani syta, Ar kòjom pa zemi spórda. Veļ bédeigu mani syuta Da óbèlis reìkšu grístu. Pi óbèlis dasamídžu, Kai pi eìstys mòmuleņis. Nu óbèlis bèrst bollti zídi, A maņ gaudys asareņis. 3944-10 Moza beju, naredzèju, Kó nùmyra tàvs ar mòti. Niu izgòju ganeidama, Kur guļ muni tàvs ar mòti: Dzalton' smilkšu kaļneņâ Zam zalóm valanóm. Ceļ, màmeņ, tu gaļveņu, Es pacelšu veļeneņu; Es tev teikšu raudódama, Kù maņ dora sveša mòte: Plyuc aiz motim, syt maņ pliki, Sper ar kòju pabeņkî. Ik reiteņa man' syutèja Pi óbeļes reìkšu grístu. Bèrst óbeļei bollti zídi, Bèrst maņ gaùdas asareņas. Nabèrstit, asareņis, Uz munim svòrciņim, Bèrstit zalta bikereitî, Lai dzer munys plikatòjis. 3944-1 Ak, Dieviņ, ak, Dieviņ, Piecel manu tēv' ar māt'! Es sūdzetu raudadama, Ko man dara sveša māt': Dūrèm sita, matiem rāva, Kājàm spēra pabeņķî. Dūrèm sita guldamies, Matiem rāva celdamies. 3944-8 Maza biju, neredzeju, Kad nomira māmulite; Ganidama tad atradu, Zaļu mauru apauguse. Celies, mana māmulite, Es pacelšu veleniņu, Es tev teikšu raudadama, Ko man dara sveša māte: Speŗ ar kāju, plūc matiņus, Dod maiziti pārmezdama. 3944-14 Žēli mani māte sauc, Apakš zemes guledama; Es jo žēli atsaucos, Virs zemites staigadama. Celies, mana màmulite, Es pacelšu veleniti; Es tev teikšu raudadama, Ko man dara sveša māte: Pliķi cirta, matus plūca, Kājàm spēra pabeņķê, Pārmezdama maizi deva, Kà savam sunišam. Rezultāti: 81 - 90 no 796
|