Mācība.
3074-1 Tai māsiņai pūru taisa, Kas klausija māmiņai; Kas māmiņai neklausija, Tai iesēja pauniņâ. 3075-0 Kuŗa meita tēvu klausa, Pillas krūtis sudrabiņa; Kuŗa klausa ciema puišus, Pillas acis asariņu. 3076-0 Kura meita tēva klausa, Pilni pirksti gredzentiņu; Kura meita neklausija, Piln' mugura žagariņu. 3076-1 Kuŗa meita māti klausa, Pilni pirksti gredzentiņu; Kuŗa māti neklausija, Nav neviena gredzentiņa. 3077-0 Kuŗš putniņis agri skrēja, Agri slauka deguntiņu; Kuŗš bērniņis mātei klausa, Agri ēda brokastiņu. 3078-0 Labi, labi tam puišam, Kas māmiņas prātu dar': Tam nebūs jameklè Siev' svešê novadê. 3079-0 Māte mani labi māca, Kaut es mātes klausijuse; Es atrastu mātes vārdus, Kà vilnaines pūriņâ. 3080-0 Māte mani mīļi sauca, Es likos nedzirdot; Būt māmiņa nu saukusi, Es būt mīļi atbildejsi. 3081-0 Ne visiemi bērniņiem Tēva laipu izlaipot; Tam laipot tēva laipu, Kas tēviņa vārdu klausa. 3082-0 Pa vārtiem iztecej' Negkošatis kumeliņis; Tà izgāja meitas slava, Ka māmiņas neklausija.
|