Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām.
Katalogs > ... > Izdevas un brūtes vešana. > Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām.
Rezultāti: 731 - 740 no 33899 17682-0 Būt' zemite tāda viegla, Kāda mana villainite, Es būt' savu rožu dārzu Līdz ņēmusi tautiņâs. 17682-1 Būt' zemite viegla bijse, Tà kà mana villainite, Es būt' savu rožu dārzu Tautâs līdzi aizveduse. 17683-0 Es uzaugu pie māmiņas Jaukâ rožu dārziņâ; Kad es gāju tautiņâs, Ar rozèm greznojos. 17684-0 Neies vairs mūs' māsiņa Dārziņâ rožu raut, Ies birzê beku lauzt Ar vecàm mātitèm. 17685-0 Projam gāju tautìnâs, Cieti slēdzu rožu dārz', Lai tas auga, lai zaļoj' Mazajàm māsiņàm. 17686-0 Raudadama es iegāju Magonišu dārziņâ: Sveši ļaudis norāvuši Plaukdamo magoniti. 17687-0 Rozes auga, magonites Pie bāliņa namdurvim; Sveši ļaudis taisijàsi Raut mums vienu magoniti. 17688-0 Žēl man bija divu lietu, No māmiņas atstājot: Žēl man sava rožu dārza, Žēl man zīļu vainadziņa. 17689-0 Žēl man bija duju lietu, No māmiņas izejot: Žēl man bija rožu dārza, Žēl vecaju draugalenu. Tautâs bija rožu dārzi, Bet tik koši neziedeja; Tautâs bija draugalenas, Bet tik mīļi nerunaja. 17690-2 Ko, māsiņi, tu raudaji, Ka tev žēl pakaļâ? - Žēl man sava rožu dārza, Žēl jaunaka bāleniņa. Rezultāti: 731 - 740 no 33899
|