32075-0
Kungi, kara neceļat,
Man vēl mazi bāleliņi;
Kad paaugs bāleliņi,
Būs deviņi karotaji.

32076-0
Kungi, kara neceļat,
Mazi mani bāleliņi,
Nejaudaja bruņas nest,
Ne tērauda zobentiņu.

32077-0
Kungi mani karâ sūta
Ar pērnaju kumeliņu.
Kur bij man bruņas nest,
Kur zobinu vēcinàt?

32078-0
Kungi mani karâ sūta
Ar pērnaju kumeliņu.
Tam bij nest manas bruņas,
Manu daiļu augumiņu!

32079-0
Kungi mani karâ sūta
Ar to ledus zobentiņu.
Karâ bija karsta saule,
Izkūst ledus zobentiņš,
Izkūst ledus zobentiņš,
Pazūd manis augumiņš.

32080-2
Rožu kaulu gultu taisu,
Magoņ' klāju paladziņu;
Uz tàs gultas sarkans deķis,
Tur gul divi kara vīri,
Tur gul divi kara vīri,
Sašauditi, sakapati.

32080-1
Raiba gulta rasiņâ
Rakstitiem palagiem,
Tur guļ divi kara vīri,
Ar lodèm sašauditi,
Ar lodèm sašauditi,
Ar zobinu sabakstiti.

32080-0
Kungi mani kaŗâ sūta,
Kà tas var būt?
Kungi mani kaŗâ sūta,
Tas gan var notikt.
Raksta mani apakš plintes,
Kà tas var būt?
Raksta mani apakš plintes,
Tas gan var notikt.
Raud pēc manis tēvs, māmiņa,
Raud pēc manis brāļi, māsas,
Raud pēc manis sīki bērni,
Raud pēc manis līgaviņa.
Neraudat, tēvs, māmiņa,
Neraudat, brāļi, māsas,
Neraudat, sīki bērni,
Neraud', mana līgaviņa!
Nu man zobins tēvs māmiņa,
Bruņas mani brāļi, māsas,
Skrotes, lodes mani bērni,
Plinte mana līgaviņa. -
Aiz Poļiem strauja upe,
Aiz tàs upes lieli meži,
Aiz tiem mežiem augsti kalni,
Aiz tiem kalniem plaši lauki,
Uz tiem laukiem zelta rasa,
Visapkārt sārtas rozes,
Rožu vidû balta gulta,
Uz tàs gultas zīdes deķis.
Pie tàs gultas dūkans bēris,
Saseglots, sadeķots;
Gultâ jauns kaŗa vīrs,
Sašaudits, sadurstits.

32081-0
Kungi mani karâ sūta,
Ne man plintes, ne zobena.
No niedrites plinti taisu,
No skangala zobentiņu.

32082-0
Kungi mani karâ sūta
Sesta gada puiseniņu.
Apraugàt, lieli kungi,
Cik ir mana augumiņa;
Kur būs man bruņas nest,
Kur tērauda zobeniņu?