|
Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve.
Katalogs > Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve.
- Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība.( 11525 )
- Ģimenes locekļi un viņu sadzīve.( 3667 )
- Bāriņi, sērdieņi.( 30221 )
- Jaunekļu gadi.( 39556 )
- Precību un kāzu dziesmas.( 135652 )
- Izprecētās meitas sakars ar tēva mājām, ar vecākiem, brāļiem, māsām.( 1374 )
- Laulātu ļaužu, vīra un sievas sadzīve.( 2131 )
- Vecums.( 142 )
- Slimība, nāve, bēres. Senās bēru ierašas un svinēšana, un dažādas māņticības druskas par miršanu un mirušiem.( 2929 )
- Nepublicētās
Rezultāti: 60041 - 60050 no 66737 31990-5 Uz kariņa aiziedams, Aizcērt' zaļu ozoliņu. Ja tas auga, ja zaļoja, Gaidat mani pārnākam; Ja tas vīta, ja nokalta, Negaidat pārnākam. 31990-2 Es, karâ nùídams, Pastatèju úzuļeņu: Pastatèju úzuļeņu Zam ustobys durovóm. Veríş, muna ļaùdaveņa Uz tò kupla úzuļeņa: Ka zaļóş, ka lopóş, Gaìdi maņa atejùt; Nazaļóş, nalopóş, Nagaìd' maņa atejùt. 31990-1 Es, kaŗâ noiedams, Iedēstiju ozoliņu; Ja tas auga, ja lapoja, Tad atnākšu atpakaļ. 31990-7 Uz kariņu aizjādams, Iestādiju ozoliņu. Skaties, mana līgaviņa, Vaj tas auga, vaj zaļoja. Ja tas auga, ja zaļoja, Gaidi mani pārnākam; Ja tas vīta, ja nokalta, Negaid' mani pārnākam, Sagaid' manu kumeliņu Par kalniņu pārtekot. Ozols vīta, ozols kalta, Vēl gaidija līgaviņa. Pārteceja kumeliņis Smiltainàm kājiņàm. Pavaicaja kumeļam, Kur palika jājejiņš. Tur palika jājejiņš, Kur gul vīri kà ozoli, Kur gul vīri kà ozoli, Kur asinis straumèm plūst, Kur asinis straumèm plūst, Kur cepures kaudzèm krauj, No pīķiem mietus duŗ, Zobeniem sētas loka, No plintèm pāļus sit, No kauliem tiltu taisa. 31990-0 Es, kaŗâ aiziedams, Rīksti dūru pavārtê. Ja ta auga, ja zaļoja, Gaidat manis pārejam; Ja neauga, nezaļoja, Negaidat pārejam. 31990-6 Uz kariņa aiziedams, No bērziņa rīksti griezu, No bērziņa rīksti griezu, Kalniņâ iestādiju. Skaties, mana līgaviņa, Vaj ta zēla, vaj lapoja. Ja ta zēla, ja lapoja, Gaidi mani pārnākam; Ja ta žuva, ja nokalta, Ne mūžam nepārnākšu. 31990-3 Karâ jāju, atgriezos, Pie vārtiem nūju griezu. Skaties, mana līgaviņa, Vaj zaļos tas celmiņš. Ja zaļos tas celmiņš, Gaidi mani pārnākam; Ja nokalta, ja novīta, Mūžam acis neredzès. 31990-4 Mans brālitis karâi gāje, Pārvārtâi nūju grieze. - Nāc, māsiņa, paskaties, Kādu koku es nogriezu. Ja tas zēla, ja lapoja, Gaidi mani pārnākam; Ja tas vīta, ja tas kalta, Ne mūžam nepārnākšu. 31991-1 Es, karâ aiziedams, Apagaļas skatijos, Vaj raud māte, vaj raud māsa, Vaj raud jauna ļaudavìn'. Raudaj' māte, raudaj' māsa, Vēl gaužaki ļaudavìn', Vēl gaužaki ļaudavìna, Atraitnite palikdam'. 31991-0 Es, karâi aiziedams, Rīksti griežu smalcitê. Atpakaļi atskatos, Vaj pēc manis gauži raud. Tēvs, māmiņa gauži raud, Vēl gaužaki līgaviņ', Vēl gaužaki līgaviņ', Atraitnite palikdam'. Avots: 399 Viss no avota»Pagasts: Vidzeme, Kurzeme (un Zemgale ) Viss no pagasta»Kategorija: Starptautiskais stāvoklis, tēvzemes un valsts apsargāšana un aizstāvēšana pret ārējiem ienaidniekiem. Karš un kara vīrs; šķiršanās no savējiem, no dzimtenes, karā aizejot. Viss kategorijā»Rezultāti: 60041 - 60050 no 66737
|