13593-0
Tautiets mani gribèt grib,
Bāliņš solàs, būs nelaist;
Tautiets solàs zagšus zagt,
Es solos bēgšus bēgt.
-Kà, māsiņa, tu aizbēgsi,
Kà pūriņu aizvedisi?
-Gan pūriņu aizvedišu
Miglaiņâ rītiņâ,
Miglaiņâ rītiņâ
Brāļa ganus vadidama.-
Ni līdz krogam niaizgāju,
Ieraug' tautas kumeliņu,
Ieraug' tautas kumeliņu,
Zīda deķi apdeķotu,
Zīda deķi apdeķotu
Līdz pat kāju galiņam;
Pilla mute sīku dzelžu,
Pilla galva sudrabiņa;
Cik galviņu pagrozija,
Atskan visa kroga sēta.
Ne iekš kroga neiegāju,
Redz' tautiešus runajot.
Tautiešam alus kanna,
Brāļam zelta biķerite.
Tauteits sauca, bāliņš sauca:
Nāc, māsiņa, nodzerties,
Nāc, māsiņa, nodzerties,
Lai neslāpst tav' sirsniņa!
Man sirsniņa gan neslāpa,
Man birst gaužas asariņas.
-Neraud, māsiņ, tu tik gauži,
Tālu tevi nelaidišu,
Tepat spīd glāžu logi
Caur ābeļu lapiņàm.

13594-0
Viena pati es māsiņa,
Man deviņi bāleliņi,
Kà irbite ieteceju
Bāleliņu pulciņâ.
Zagšus tautas nezodziet,
Ar variti neņemiet,
Zagtin zagta, vari ņemta
Bēdzin bēga bāliņôs.
-Kà, māsiņa, tu atnāksi,
Kà pūriņu atvedisi?
-Es pūriņu atvedišu,
Tautu ganus izdzīdama.
Svētdien iešu baznicâ,
Aušu kurpes kājiņâs;
Apvilkusi zīda kleiti,
Likšos zīļu vaiņadziņu.
Izgājusi no baznicas,
Noņemos vaiņadziņu;
Tek' gar upi dziedadama,
Puķu ziedus lasidama.
Jau netālu no krodziņa,
Dzirdu tautu kumeliņu,
Dzirdu tautu kumeliņu
Pie krodziņa zvaigajot.
Veŗu duris, speŗu kāju,
Redzu pašu tautu dēlu
Kroga galda galiņâ,
Alus kanna rociņâ.
Viņš man sniedze roku dot,
Birst man gaužas asariņas.
Saku, gauži raudadama:
Ieš' labak bāliņôs.
-Kājàm tevi nelaidišu,
Jūgšu savu kumeliņu.
Kad tur' brāļi, lai tie tur'
Manu bēru kumeliņu;
Tevis pašas neturès,
Redzès mici galviņâ,
Zinàs vīru sētiņâ,
Vīram gudru padomiņu.