5117-0
Gŗūti pūta sila priede,
Smalka lietus pielijuse:
Žēli raud sērdienite,
No bajàra bildinama.

5117-1
Gŗūti pūta sila priede,
Smalku lietu pielijusi:
Žēli rauda sērdienite,
Bajàram bildinot.
- Neraud žēli, sērdienite,
Neb' es tavu mantu raugu;
Patīk manim tavs darbiņis,
Tavs raženis augumiņis.

5118-0
Gulot glaudu sav' galviņu
Pie peleka akmentiņa;
Pāri pūta auksti vēji,
Gaŗàm jāja lepnas tautas.

5118-1
Pie akmiņa galvu liku
Es nabaga grūtdienite;
Pāri pūta lieli vēji,
Gaŗam jāja lepnas tautas.

5119-0
Jāju dienu, jāju nakti,
Smukmeitiņu lūkoties.
Uzjāj' vienu avotiņu,
Smukmeitiņa mazgajàs.
Labdien, labdien, smukmeitiņa,
Padzird' manu kumeliņu;
Padzird' manu kumeliņu,
Būsi mana līgaviņa.
- Vai, Dieviņ, nava tiesa,
Kas ņems mani bārainiti?
- Ja es tevim prātam tīku,
Sniedz rociņu, saderam.
- Ni man cimdu, ni man zeķu,
Ni man baltu villainišu.
- Būs tev cimdi, būs tev zeķes,
Būs tev baltas villainites.
- Ni man govu, ni man vēršu,
Ni man bēru kumeliņu.
- Būs tev govis, būs tev vērši,
Būs tev bēri kumeliņi.-
Līcin līca vara tilti,
Kur bāraini pāri veda.

5119-2
Jātnieciņa dēliņš biju,
Jāju dienu, jāju nakti.
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Lejâ dziļu avotiņu.
Pie ta dziļa avotiņa
Smuk' meitiņa mazgajàs.
Labdien, ciema zeltenite,
Padzird' manu kumeliņu.
Saki, ciema zeltenite,
Vaj es tavam prātam tīku?
Ja es tavam prātam tīku,
Sniedz rociņu, saderam.
- Tu bagatis tēva dēlis,
Es nabaga bārenite.
- Es neraugu mantas tavas,
Es raug' tavu tikumiņu.
Es raug' tavu tikumiņu,
Tavu gudru padomiņu.

5119-1
Jātnieciņa dēliņš biju,
Jāju dienu, jāju nakti,
Jāju dienu, jāju nakti,
Sev līgavas mekledams.
Pulkiem redzu tautu meitu,
Bet prātam nipatīk.
Uzjāj' mazu avotiņu,
Smuks skuķitis mazgajàs.
Labdien, ciema dzeltenite,
Padzird' manu kumeliņu,
Padzird' manu kumeliņu
Tīr' avota ūdentiņu.
Saki, ciema dzeltenite,
Kur tev tēvs, māmuliņa,
Kur tev tēvs, māmuliņa,
Kur īstais bāleliņš?
- Ni man tēva, ni māmiņas,
Ni īstà bāleliņa:
Tēvs, māmiņa nomiruši,
Bāliņš tālu Vāczemê.
- Saki, ciema dzeltenite,
Kas tev' daili derinaja?
- Manas pašas padomiņis,
Mīļa Laima palīdzeja.
- Saki, ciema dzeltenite,
Vaj es tavam prātam tīku?
Ja es tavam prātam tīku,
Sniedz rociņu, saderam!
- Tu bagatis tēva dēls,
Es nabaga sērdienite.
- Es niraugu mantas tavas,
Raugu tavu tikumiņu.
- Bergi tev tēvs, māmiņa,
Tie jau mani niecinàs.
- Manis tēvis, māmuliņa,
Tie ar tevi nidzīvos;
Pats es tevi lūkojos,
Paši divi dzīvosim.

5120-0
Jau es slapja nomirkusi,
Vēl man' stumj ūdenî;
Jau es pati bārenite,
Vēl atraitņa līgaviņa.

5121-0
Jo baltaja ieva ziede,
Jo melnajas ogas auga;
Jo es biju sērdienite,
Jo man dailas tautas jāja.

5122-0
Kà raženi noziedeja
Vējâ lauzta ābelite!
Kà Dieviņis godâ cēla
To nabaga sērdieniti!