7874-0
Tautu dēlis kājas āva,
Es guleju šūpulî.
Kà būs manim to panākt,
Kà pūriņu pielocìt?

7874-1
Arajs ara kalniņâ,
Es guleju šūpulî.
Kà uzaugšu, kà panākšu,
Kà pūriņu pielocišu!

7875-2
Tēvs, māmiņa nezinaja,
Ko es zinu ar tautieti:
Tautu dēla bandu nauda
Gul manâi pūriņâ.

7875-3
Tu, māmiņa nezinaji,
Kas manâ pūriņâ:
Tautu dēla brūni svārki
Pašâ pūra dibinâ.

7875-1
Tautu dēlis nezinaja,
Kas manâ pūriņâ:
Tautu dēla zili svārki,
Kupla cauņu cepurite.

7875-0
Tēvs ar māti to nezin,
Ko es zinu ar tautieti:
Tautu dēla brūni svārki
Mana pūra dibinâ.

7876-1
Tev, māmiņ, trīs meitiņas,
Trīs pūriņu vajadzeja.
Parād' man, māmaļiņ,
Kurš pūriņš vecakàs.
- Tas, dēliņ, vecakàs
Ar tērauda atslēdziņu.
- Parād' man, māmaļiņ,
Kurš pūriņš videjàs.
- Tas, dēliņ, videjàs
Ar sudraba atslēdziņu.
- Parād' man, māmaļiņ,
Kurš pūriņš pastarites.
- Tas, dēliņ, pastarites
Ar dimanta atslēdziņu.
Domajam, gādajam,
Kur mēs kuru izdosim.
Pirmo devu Vidzemê,
Videjo Vāczemê,
To trešo, pastariti,
Dziļajâ Krievzemê.
Redzesim, māmaļiņ,
Ko tàs katra atnesìs.
Pirmà nesa zīdautiņu,
Videjà linu kreklu,
Jau ta pati pastarite
Uzsedz baltu vilnaniti.

7876-3
Trīs meitiņas māmiņai,
Trīs raibites pūriņâ.
Pavaicaju māmiņai:
Kuru dosi pirmajai?
- Rupi diegi, lieli raksti,
To es došu pirmajai.
To aizvede mežgalieši
Pašâ meža dibinâ.
- Pavaicaju māmiņai:
Kuru dosi otrajai?
- Smalki diegi, smalki raksti,
To es došu otrajai.
To aizvede zemgalieši
Pašâ zemes galiņâ.
- Pavaicaju māmiņai:
Kuru dosi trešajai?
- Zīda diegi, zelta raksti,
To es došu trešajai.
To aizvede jūrmalieši
Pašâ jūras maliņâ.
- Pavaicaju māmiņai:
Ko tev katra atnesuse?
- Pirmà nesa zīdautiņu,
Otra linu nēzdaudziņu,
Pastarite jūrmalâ
Atnes' zelta gabaliņu.

7876-2
Trīs meitiņas māmiņai,
Trīs pūriņi klētiņâ.
Pasak' man, māmuliņ,
Kurš pūriņš pirmàs meitas?
- Tas pūriņš pirmàs meitas
Ar sudraba atslēdziņu.
- Pasak' man, māmuliņ,
Kurš pūriņš otras meitas?
- Tas pūriņš otras meitas
Ar to zelta atslēdziņu.
- Pasak' man, māmuliņ,
Kurš pūriņš pastarites?
- Tas pūriņš pastarites
Ar dimanta atslēdziņu.
Gan bagatas mūsu māsas,
Kur dosam, nedosam?
Dosam svešâ zemitê
Tālajâ celiņâ. -
Par gadiņu tàs atnāce
Uz brāļiem sērstu iet.
- Gan pazinu brāļu sētu,
Pie vārtiem danākuse:
Pie vārtiem ozoliņš,
Sīku putnu piesēdies.
Iztek mūsu pieci brāļi
Kà ozoli, vārtu vērt.
Visu pēc izteceja
Veca, veca māmuliņa.
Pirmà deve baltu kreklu,
Otra baltu zīžautiņu,
Trešajà, pastarite,
Atvērš banšu vilnaniti.

7876-0
Tev, māmiņa, trīs meitiņas,
Tev vajaga treju pūru:
Pirmo dot Vidzemê,
Videjo Vāczemê,
Jau to pašu pastaro
Dziļajâ Krievzemê.