Ciema ļaudis, kuru mājām garām jābrauc, ķibelē vedējus un apdzied brūti.
Katalogs > ... > Vedēji ar brūti ceļā. > Ciema ļaudis, kuru mājām garām jābrauc, ķibelē vedējus un apdzied brūti.
18473-1 Dravenieka meitu veda Bajàriņa dēliņam; Bišu spārnu villainites, Vasku ripas rociņâ. 18473-4 Kalnâ kāpu skatities, Kur dravnieka meitu veda; Vaska kurpes, zīda kleitas, Vaska liektas kamaniņas. 18474-0 Šķiŗatiesi sīki krūmi, Lai es redzu vedamo, Vaj bij pate sudrabota, Vaj zeltiti vedejiņi. Gan bij pate sudrabota, Gan zeltiti vedejiņi. 18475-1 Tādi suņi vedejiņi, Tāda suņa vedamà: Ganiņam neiedeva Ne maizites kumasiņa. 18475-0 Tādi suņi vedejiņi, Tāda kuņa vedamà: Ganiņš gana ceļmalâ, Tam nedeva kukuliņa. 18476-0 Tilti rīb, pieši skan, Kalejiņa meitu ved; Pate melna kà vabule, Dzelziem kalti kumeliņi. 18476-1 Ieraudzijis vien pazinu, Kur brauc kaļva līgaviņa: Pate melna kà vabule, Dzelžiem kalti riteniši. 18476-2 Kas tur brauc, zeme rīb? Atbrauc kaļva līgaviņa; Pate melna, kà vabule, Dzelziem kalti kumeliņi.
|