Panāksnieki iet istabā, meklē un atrod māsu.
Katalogs > ... > Panāksnieki istabā. > Panāksnieki iet istabā, meklē un atrod māsu.
19118-0 Manas gaudas asariņas Uz vecaja bāleliņa: Tas tautàmi ieteicejs, Tas vietiņas raudzitajs. 19119-0 Ne, māsiņa, raud' uz mani, Ne uz mani žēlojies, Es jau liedzu, tu jau gāji, Tev jau tika prātiņam. 19120-7 Tu, māsiņa, man redzot, Vairs tik žēli neraudaji! Kam vaicaji padomiņa, Ar tautàm deredama? 19120-4 Raud māsiņa visu ceļu, Raud, bāliņa daiedama; Kam tu tad neraudaji, Kad tautàm roku devi? 19120-1 Ko, māsiņa, nu vairs raudi, Tavas pašas vaina bija: Kam padoma neprasiji, Kad tautàmi roku devi. Ja devuse roku būtu, Kam tu devi gredzentiņu? Roku devi, rok' atņēmi, Kas atdos gredzentiņu? Gredzentiņš tev' ieveda Tādâs žūpu tautiņâs. 19120-3 Pāriet zosis klaigadamas No dūņota ezariņa; Pāriet māsa raudadama No sīvàm tautiņàm. Raudi, raudi tu, māsiņa, Nu man tevis žēl nevaid; Kam vaicaji padomiņa, Tautàm savu roku dot? 19120-8 Tu, māsiņa, vairs nenāci Pretim manim raudadama: Kam vaicaji padomiņu, Ar tautieti deredama? 19120-6 Trīcèt trīc vainadziņš, Ar bāliņu runajot. Kam prasiju padomiņa, Tautiņâs aizejot? Vaj prasiju māmiņai, Vaj vecakam bāliņam? 19120-0 Ne, māsiņa, raud' uz mani, Ne uz mani žēlojies; Kam prasiji padomiņa, Kad tautàm roku devi? 19120-5 Raudi, raudi tu, māsiņ, Nu man tevis žēl nevaid; Kam prasiji padomiņu, Ar tautàm deredama.
|