|
Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve.
Katalogs > Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve.
- Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība.( 11525 )
- Ģimenes locekļi un viņu sadzīve.( 3667 )
- Bāriņi, sērdieņi.( 30221 )
- Jaunekļu gadi.( 39556 )
- Precību un kāzu dziesmas.( 135652 )
- Izprecētās meitas sakars ar tēva mājām, ar vecākiem, brāļiem, māsām.( 1374 )
- Laulātu ļaužu, vīra un sievas sadzīve.( 2131 )
- Vecums.( 142 )
- Slimība, nāve, bēres. Senās bēru ierašas un svinēšana, un dažādas māņticības druskas par miršanu un mirušiem.( 2929 )
- Nepublicētās
Rezultāti: 44911 - 44920 no 66737 23745-0 Es izdzirdu guledama: Buka, buka rībejàs. Manas pašas vedekliņas, Cita kūla, cita mala. 23746-0 Es izgāju dižu mežu, Nedzirdeju dzeguzites; Man deviņas jauņuvites, Nedzirdeju mātes vārdu. 23747-0 Es pazinu tàs pēdiņas, Ko staigaju tautiņâs: Īsi soļi, dziļas pēdas, Pilnas baltu asariņu. 23748-0 Es stādiju vītoliņu Bāleliņa pagalmâ; Tur bij labs laiskai māršai Launadziņu pagulèt. 23749-0 Es to tautu nebēdaju, Staigaj' dores klauvedama: Ne tie man maizes deva, Ne mazai galvu pina. 23750-0 Es tev saku, man' māsiņa, Te tev grīna dzīvošana: Lieli, mazi, veci, jauni, Visi greizi raudzijàs. 23751-0 Es cereju kalnu kāpt, Pret sauliti raudzities; Es cereju zeltu nest, Sudrabiņu niecinàt. Nu bij man vaŗu nest, Klausìt svešu māmuliti. 23752-0 Gan gribeja ietaliņa No ietaļas vieglas dienas; Vēl nebija vieglas dienas Pašai dēla māmiņai. 23753-0 Gan jau augstu saule lēca, Tapat rasa ielejâ; Gan jel mīļi es dzīvoju, Tapat riebu tautiņàm. 23754-0 Gan ūdeņa tâi porâ, Novītuši kārklu gali; Gan bagatas tàs tautiņas, Pavārguse mūs' māsiņa. Rezultāti: 44911 - 44920 no 66737
|