|
Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve.
Katalogs > Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve.
- Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība.( 11525 )
- Ģimenes locekļi un viņu sadzīve.( 3667 )
- Bāriņi, sērdieņi.( 30221 )
- Jaunekļu gadi.( 39556 )
- Precību un kāzu dziesmas.( 135652 )
- Izprecētās meitas sakars ar tēva mājām, ar vecākiem, brāļiem, māsām.( 1374 )
- Laulātu ļaužu, vīra un sievas sadzīve.( 2131 )
- Vecums.( 142 )
- Slimība, nāve, bēres. Senās bēru ierašas un svinēšana, un dažādas māņticības druskas par miršanu un mirušiem.( 2929 )
- Nepublicētās
Rezultāti: 40991 - 41000 no 66737 21616-0 Lai vīriņš, kāds vīriņš, Kad tik liels sudrabiņš; Ne vīriņu krūtîs segšu, Segšu lielu sudrabiņu. 21617-0 Līdzan līka ta vietiņa, Kur mēs divi stāvejam: Tautiešam treju svārku, Mun deviņas vilnatnites. 21617-1 Kalniem lejas nostāveju, Ar brāliti runadama: Brālim treji brūni svārki, Man deviņas villainites. 21618-2 Māsiņ manu rotaliņ, Maliņâ nogājusi! Kas redzeja rotu tavu, Maliņâ valkajam? 21618-0 Māsiņ mana rotaliņa, Nomalê nogājuse! Kas rotiņu tev redzeja, Nomalê staigajot? 21618-1 Māsiņ mana rotaļiņa, Nomalê novedama! Kas redzeja tev rotiņu, Nomalê nesajot? 21619-0 Ne man zelta, ne sudraba, Baltas vien vilnainites; Ielīgoju istabâ, Kà ar sniegu apsnigusi. 21620-2 Ne mūžam nenotika, Ko es biju domajusi: Es domaju zeltu nest, Mīt sudrabu kājiņàm. 21620-3 Ne mūžam tà nebija, Kà cerej', kà domaj': Cerej' zeltu vien valkàt, Sudrabiņu niecinàt. 21620-0 Ne mūžam nenotika, Ko es biju domajusi: Es domaju zeltu nest, Sudrabiņu niecinàt; Nu man bija vaŗu nest, Klausìt svešu māmuļiti. Rezultāti: 40991 - 41000 no 66737
|