30889-0
Ūdentiņis straujtecitis
Lielu darbu daritajs:
Māsai ziedu nesejiņis,
Bāliņam sudrabiņa.

30890-0
Upes māte, jūras māte,
Sargi manus bāleliņus!
Vēju māte, cilâ viegļi
Baltajos zēģelišus!

30891-0
Uz jūriņu zvejot braucu
Ar ozola kumeliņu;
Priekšâi banga, pakaļâi,
Vidû manis augumiņis.

30892-0
Uz ūdeņa laizdamies,
Apiņotu alu dzēru,
Lai iet mana dvēselite
Kà apiņa galvenite.

30892-1
Uz ūdeņa uziedamis,
Dievam devu dvēseliti;
Uz ūdeņa dvēselite
Kā putniņš zariņâ.

30893-0
Uz ūdens uziedams,
Mirstamo kreklu vilku:
Te miršana, dzīvošana
Man apakš kājiņàm.

30894-3
Es uzkāpu kalniņâ
Pašâ kalna galiņâ,
Ieraudziju jūriņâ
Trīs zvejniekus zvejojam.
Dievs palīdz, zvejnieciņi,
Redzejat man' bāliņu?
-Vai, godiga mātes meita,
Kāds bij tavs bāleliņis?
-Smuks puisitis, baltu vaigu,
Dzeltaniemi matiņiem.
-Vai, godiga mātes meita,
Tāds gul jūras dibinâ,
Smiltis viņa vaigus grauž,
Viļņi matus purina.
-Vai, godigi zvejnieciņi,
Velkat viņu maliņâ .
-Vai, godiga mātes meita,
Ko maksasi par vilkumu?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīžu nēzdodziņu;
Trešajam nav ko dot,
Tam es pate piederešu,
Ne vienam, ne otram,
Ka pašam stūrmanim,
Tas māceja laivu dzīt
Ar vējiņu, pret vējiņu,
Pret vējiņu Vāczemê,
Ar vējiņu Kurzemê.

30894-2
Es redzeju jūriņâ
Trīs zvejniekus zvejojam,
Zīda tīklis, zelta laiva,
Sudrabiņa zēģelites.
Zvejnieciņi bāleliņi,
Redzejati man' bāliņu?
-Ai, godiga mātes meita,
Kāds bij tavis bāleliņš?
-Skaists puisitis, baltu vaigu,
Dzeltaniemi matiņiem.
-Ai, godiga mātes meita,
Tas guļ jūras dibenâ;
Smiltis viņa vaigus grauza,
Ūdens matus plivinaja.
-Zvejnieciņi bāleliņi,
Velciet viņu maliņâ.
-Ai, godiga mātes meita,
Ko maksasi par vilkumu?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīda nēzdodziņu,
Trešam, visu jaunakam,
Pate sevi padodos,
Pate sevi padodos
Par zēģeļu mazgataju.

30894-5
Migla, migla, liela rasa,
Mūs' bāliņi pieguļâ.
Sūta mani māmulite:
Ej, meitiņa, lūkoties,
Ej, meitiņa, lūkoties,
Vaj ir visi bāleliņi,
Vaj ir visi bāleliņi,
Vaj ir visi kumeliņi.
Iraid visi, iraid visi,
Pastariša vien nevaid.
Pastaritis aizteceja
Gar upmali dziedadams,
Gar upmali dziedadams,
Ievas ziedus braucidams.
Ievas ziedu sniedzoties,
Iekrīt pats upitê.
Upe viņu nepanesa,
Iesit viļņi Daugavâ.
Daugaviņa nepanesa,
Iesit viļņi jūriņâ.
Teku, teku raudadama,
Bāleliņu mekledama.
Tecedama uzteceju
Vienu lielu augstu kalnu.
Es uzkāpu kalniņâ
Pašâ kalna galiņâ,
Es redzeju visu jūru,
Visus jūras zvejnieciņus.
Ieraudziju jūriņâ
Trīs zvejniekus laiviņâ,
Zelta laiva, zīžu tīkli,
Sudraboti airu gali.
Dievs palīdz, zvejnieciņi,
Redzejiet man' bāliņu?
-Ai, godiga mātes meita,
Kāds bij tavis bāleliņš?
-Smuks puisitis, sarkanbaltis,
Dzelteniemi matiņiem.
-Vai, godiga mātes meita,
Tāds guļ jūras dibenâ.
-Vai, godigi zvejnieciņi,
Velciet viņu maliņâ.
-Ai, godiga mātes meita,
Ko maksasi par vilkumu?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīžu nēzdodziņu,
Tam trešam nav ko dot,
Tam es pate piederešu,-
Ne vienam, ne otram,
Tik pašam stūrmanim.
Stūrmanitis gudris vīrs,
Tas māceja laivu griezt,
Tas māceja laivu griezt,
Pret ziemeli saturèt,
Pret ziemeli saturèt,
Pretim manu bāleliņu

30894-10
Tumsiņâi vakarâ
Man pazuda mans brālitis.
Izmekleju bērzu bierzi,
Kà ar slotu izslauciju.
Es uzkāpu kalniņâi
Pašâi kalna galiņâi.
Es redzeju visu jūŗu,
Visus jūŗas zvejnieciņus.
Ai, lūdzami zvejnieciņi,
Redzejat man' brāliti?
-Ai, meitiņa, ai, māsiņa,
Kāds jel bija tavs brālitis?
Smuks puisitis, baltu muti,
Padzeltani matu gali.
-Ai, meitiņa, ai, māsiņa,
Tāds gul jūŗas dibenâ,
Smilktes viņa vaigus grauza,
Ūdens matus plūdinaja.
-Ai, puisiši, ai, brāliši,
Vilnat viņu maliņâ.
-Ai, meitiņa, ai, māsiņa,
Ko mums dārgi azmaksasi?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīda nēzdaudziņu,
Tam trešàm, jaunakàm
Pate sevi vēlejos,
Pate sevi vēlejos
Mūžam viņa līgaviņa,
Mūžam viņa līgaviņa,
Zēģelišu mazgataja.