Tēvs, māte, brāļi atvēl tautām meitu, resp. māsu, dažreiz pret viņas pašas gribu.
Katalogs > ... > Pieņem precības. > Tēvs, māte, brāļi atvēl tautām meitu, resp. māsu, dažreiz pret viņas pašas gribu.
15337-0 Laba stunda gadijàs, Kumeliņu seglojot: Pate māte meitu deva, Pate siera gabaliņu. 15338-0 Māte, meitu audzinot, Solij' Dieva dēliņam; Kad nu bija izaugusi, Iedev' krogu dzērejam. 15339-0 Māte vien, māte vien Mani mazu audzinaja; Kad atnāca tautu dēls, Tēvs pirmais devejiņis. 15340-0 Mana balta māmulite, Vaj es tevi apnikusi? Vēl nebiju pieaugusi, Jau tautàm atvēleji. 15341-0 Man' māmiņa mietâ laida Ar bāliņa līgaviņu. Mij, māmiņa, govis, vēršus, Nemij manu augumiņu. 15342-0 Mīksta mana mēlite Kà liepu lapiņa, Jzkrāpu mātei Mīļo meitiņu. 15343-0 Raud meitiņa viena pati, Raud, ar otru runadama: Šogad māte apsolija Niknajam, bargajam. 15344-0 Sak' ozolu cietu koku, Vējiņš loka virsotniti; Sak' māmiņai cietu prātu,- Drīz tautàm pavēleja. 15345-0 Zobens kakla nenocirstu, Ja nebūtu cirtejiņa; Tautas māsas nenovestu, Kam bāliņi nedevuši. 15346-0 Vaj jūs traki, bāleliņi, Kalpam mani vēledami! Vaj jums žēl tad nebūs, Kad es iešu raudadama?
|