6527-0
Ai, aso zobeniņ,
Kam karâ nedieneji?
Ai, smuidrais augumiņ,
Kam ar godu nedzīvoji?

6528-0
Ai, godiga mātes meita,
Glabà savu augumiņu!
- Ai, godigs tēva dēls,
Palīdz pats paglabàt.
- Ai, godiga mātes meita,
Kà es tevim palīdzešu?
- Ai, godigs tēva dēls,
Nenāc nakti klāt gulèt.
- Ai, godiga mātes meita,
Kur bij manim tad gulèt?
- Tu gul' zirgu stallitî,
Es gotiņu laidarâ.
Rītâ agri cēlušies,
Tad mēs abi tiksimies,
Tu zirgiem auzas devi,
Es govim āboliņu.

6528-1
Ai, daiļà mātes meita,
Sargi savu augumiņu.
- Ai, daiļais tēva dēls,
Palīdz pats pasargàt.
- Ai, daiļà mātes meita,
Nāc pie manis klāt gulèt.
- Ai, daiļais tēva dēls,
Es pie tevis negulešu;
Tu gul' zirgu stallitî,
Es telišu laidarâ;
Rītâ mazu gaisumiņu,
Tad mēs abi tiksimies:
Es ieš' siena telitèm,
Tu barosi kumeliņu. -
Es piesienu siena nastu,
Viņš lūdz vietas uztaisit.
Es uztaisu siena cisas,
Viņš lūdz baltu paladziņu.
Uzklāj' baltu paladziņu,
Viņš lūdz mani klāt gulèt.
Līdz ar viņu daguļos,
Kà lapiņa drebedama.
Stundu laika neguleju,
Sāk ar mani knakstities,
Sāk ar mani knakstities,
Sāk ar naudu lielities:
Še, meitiņa, zelta nauda,
Še vēl cita sidrabiņa!
Labak redzu zelta naudu
Zil' uguni sadegot,
Ne kà savu augumiņu
Negodâ noliekot.

6529-0
Ai, lielaja brāļu māsa,
Kam godiņu netureji?
Kam tu kāri šūpuliti,
Vaiņadziņu valkadama?

6530-0
Aiju, manu vainadziņu,
Kur bij man tevi likt?
Kauns bij man galvâ likt,
Žēl zemê nosviežot.
Kaut zemite pāršķrtos,
Būt' ir pate iekrituse,
Lai neredz tie ļautiņi,
Kas apsmēja godu manu!

6531-0
Ei, skaistais vainadziņis,
Nekrīt salmu gubenêi,
Ej ar godu tautiņâs,
Krīti tautu klētiņâi.

6532-1
Izteceja adatiņa
No sarkana dzīpuriņa;
Tà iztek meitu gods,
Kad ar godu nedzīvo.

6532-0
Apgāzàs vācelite,
Izteceja kamolitis;
Tà iztek meitu gods,
Kad ar godu nedzīvoja.

6533-0
Ar Dievu, ar Tēvu,
Nu gribu dzīvot,
Gribu savu vaiņagu
Pa godam valkàt.

6534-0
Ar godiņu, ar godiņu
Jauni puiši, jauni puiši!
Es negribu bez godiņa
Valkàt savu vainadziņu.