Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām.
Katalogs > ... > Izdevas un brūtes vešana. > Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām.
Rezultāti: 3591 - 3600 no 33899 19120-4 Raud māsiņa visu ceļu, Raud, bāliņa daiedama; Kam tu tad neraudaji, Kad tautàm roku devi? 19120-1 Ko, māsiņa, nu vairs raudi, Tavas pašas vaina bija: Kam padoma neprasiji, Kad tautàmi roku devi. Ja devuse roku būtu, Kam tu devi gredzentiņu? Roku devi, rok' atņēmi, Kas atdos gredzentiņu? Gredzentiņš tev' ieveda Tādâs žūpu tautiņâs. 19120-3 Pāriet zosis klaigadamas No dūņota ezariņa; Pāriet māsa raudadama No sīvàm tautiņàm. Raudi, raudi tu, māsiņa, Nu man tevis žēl nevaid; Kam vaicaji padomiņa, Tautàm savu roku dot? 19120-8 Tu, māsiņa, vairs nenāci Pretim manim raudadama: Kam vaicaji padomiņu, Ar tautieti deredama? 19120-6 Trīcèt trīc vainadziņš, Ar bāliņu runajot. Kam prasiju padomiņa, Tautiņâs aizejot? Vaj prasiju māmiņai, Vaj vecakam bāliņam? 19120-0 Ne, māsiņa, raud' uz mani, Ne uz mani žēlojies; Kam prasiji padomiņa, Kad tautàm roku devi? 19120-5 Raudi, raudi tu, māsiņ, Nu man tevis žēl nevaid; Kam prasiji padomiņu, Ar tautàm deredama. 19120-2 Nenāc vis, man' māsiņa, Pret manimi raudadama; Kam vaļiņas tu prasiji, Kad tautàm roku devi? 19121-1 Ne uz viena neraudaju, Kà uz sava droša prāta; Pati gāju nedodama, Labu ļaužu domadama. 19121-2 Tu, māsiņa, man nevari Viena ļauna vārda dot, Pate gāji, nelaižama, Labus ļaudis dēvedama. Rezultāti: 3591 - 3600 no 33899
|