13373-0
Daiļa puķe dārzâ auga,
Vēl daiļaka jūriņâji,
Zelta zari, zīda saknes,
Sudrabiņa lapiņàm.
Pēc puķites sniedzotiesi,
Iekrīt zīda nēzdaudziņis;
Pēc nēzdauga sniedzotiesi,
Iekrīt zelta gredzentiņš;
Pēc gredzena sniedzotiesi,
Iekrīt zīļu vaiņadziņis;
Pēc vaiņaga sniedzotiesi,
Dzirdu tautas atjājot.
Saka tautas cits uz cita:
Ņemsim zirga mugurâji!
Labak kritu upitêji,
Ne ka tautu rociņâ,
Upit' nesa līgodama,
Tautas veda nievadamas.-
Upit' nesa, nepanesa,
Iesit vilnis Daugavâji;
Daugav' nesa, nepanesa,
Iesit vilnis jūriņâ;
Jūriņ' nesa, nepanesa,
Izsit vilnis maliņâji,
Izsit vilnis maliņâji
Tēva lauka galiņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiemi.
No saknèmi kokles taisa,
No zariemi stabulites.
Sak' bāliņis kokledamis:
Ta koklite žēli skana.
Sak' māmiņa raudadama:
Tà dzied mana pastarite,
Tà dzied mana pastarite,
Gar jūriņu staigadama,
Gar jūriņu staigadama,
Ūdens ziedus lasidama.

13374-2
Es tev lūdzu, bāleliņ,
Tais' man jaunu istabiņu,
Tais' man jaunu istabiņu
Ar trejàm(i) durtiņàm.
Pa vienàm(i) tautas nāca,
Pa otrām(i) bāleliņi,
Pa trešàm(i) es iznesu
Savu zīļu vaiņadziņu.

13374-0
Dari man, bāleliņi,
Trejas dores istabâi:
Pa vienam tautas nāca,
Pa otram izteceju,
Pa trešam brāļa sieva
Iznes manu vainadziņu.

13374-6
Cērt,bāliņ, jaunu klēti,
Cērt klētei treju durvu:
Pa vienàm tautas gāja,
Pa otràm bāleniņi,
Pa trešàm māsa gāja,
Asariņas slaucidama.

13374-5
Tais' man , tēvs, augstu namu,
Taisi treju nama durvju:
Pa vienàm tautas nāca,
Pa otràm bāleliņi,
Pa trešàm durtiņàm
Iznes manu vaiņadziņu.

13374-3
Tais',bāliņi,augstu namu,
Taisi treju nama durvju:
Pa vienàm gaisma ausa,
Pa otràm saule lēca,
Pa trešàm durtiņàm
Iznes manu vainadziņu.

13374-4
Taìs', bròļeņ, ustubeņu,
Taìsi treju duraveņu:
Pa vínóm ìteçèju,
Pa ùtróm izteçèju,
Pa trešóm padúdit
Munu zeìlu vainaçeņu.

13374-1
Dari man, bāleliņi,
Augstu namu treju doru:
Pa vienàm tautas nāca,
Pa otràm baleliņi,
Pa trešàm mūs' māsiņa
Mūk avota lejiņê.

13375-0
Dažu nakti pārguleju
Baltu puķu siliņâ,
Augumiņu vairidama
No neveikla tēva dēla.

13376-0
Dievs dod apsei nelapot,
Kam ta mani nobiedeja!
Ta trīseja, es teceju,
Šķitu tautas dzenoties.