Ļaužu valodas, slava un neslava, paļas un nievāšana, nicināšana, mēlnesība.
Katalogs > ... > Dzīves ļaunā puse, bēdas, asaras etc. > Ļaužu valodas, slava un neslava, paļas un nievāšana, nicināšana, mēlnesība.
Rezultāti: 341 - 350 no 1367 8470-0 Jau es biju tà izpelta, Ne kam lieti nedereju; Vēl es gribu tà pāriet, Ka sliedites nepazīst. 8470-1 Jau es tevi sen zinaju, Runatajis cilveciņš: Tu jau manu bāleliņu Sen gadiņus aprunaji. 8471-0 Jauni puiši bāleliņi, Nu man vaira nepeliet: Jau manâ galviņâ Sudrabiņa vaiņadziņš. 8472-0 Jo tie ļaudis daudz runaja, Jo es daudz nebēdaju. Es saviju vainadziņu No tàm ļaužu valodàm; Ne novīta saulitê, Ne siltâ istabâ. 8473-0 Jo tie ļaudis daudz runaja, Jo es daudzi nebēdaju, Jo es savu vaiņadziņu Vēl kuplaku darinaju. 8473-2 Jo tie ļaudis daudz runaja, Jo es nieka nebēdaju; Valkaš' savu vaiņadziņu, Jo raženi puškodama. 8473-1 Es to daudzi nebēdaju, Kad man ļaudes aprunaja; Ceļu savu vainadziņu Kuplumâ, augstumâ. 8474-0 Jo tie ļaudis daudz runaja, Jo es daudz nebēdaju; Pāri iešu, nebēdašu, Ļaužu runas neklausišu. 8475-0 Jo tie ļaudis daudz runaja, Jo es nieku nebēdaju; Apkārt griezu, valkadama, Savu zīļu vaiņadziņu. 8475-1 Jo tie ļaudis daudz runaja, Jo es nieku nebēdaju, Valkaj' savu vainadziņu, Visapkārt grozidama. Rezultāti: 341 - 350 no 1367
|