|
Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve.
Katalogs > Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve.
- Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība.( 11525 )
- Ģimenes locekļi un viņu sadzīve.( 3667 )
- Bāriņi, sērdieņi.( 30221 )
- Jaunekļu gadi.( 39556 )
- Precību un kāzu dziesmas.( 135652 )
- Izprecētās meitas sakars ar tēva mājām, ar vecākiem, brāļiem, māsām.( 1374 )
- Laulātu ļaužu, vīra un sievas sadzīve.( 2131 )
- Vecums.( 142 )
- Slimība, nāve, bēres. Senās bēru ierašas un svinēšana, un dažādas māņticības druskas par miršanu un mirušiem.( 2929 )
- Nepublicētās
Rezultāti: 32881 - 32890 no 66737 17261-2 Saka māte vadidama: Ej, meitiņa, nāc atkal! Vaj, māmiņa, tà atiešu, Kà no nama istabâ? 17261-0 Drīzi mani māte gaida No tautàmi pārnākot; Ne tik drīzi, māmuliņa, Kà no nama istabâ. 17261-1 Māmiņ, mani vadidama, Tūdaļ sērsti aicinaja. Ne, māmiņ, tà atiešu, Kà no nama istabâ. 17262-0 Dziedi, raudi, māmuļiņa, Es par tevi nebēdaju, Kam tu biji devejiņa Mani jaunu tautiešam. 17263-0 Ej, ej, māsiņa, Nerazsi mātes; Atrazsi sveš' māti, Ēķeļu zobus. 17264-0 Es izgāju bērzu birzi, Ne lapiņu nenorāvu; Es atstāju no māmiņas, Ne asaru nenolaidu. 17265-0 Es neiešu tautiņâs, Mātei rokas nedevuse; Kà rociņu tad pasniedzu, Kad guleju šūpolî. 17266-0 Es pieciestu, māmaliņ, Visu tavu devumiņ', Kad tu mani pamācitu, Kà dzīvot tautiņâs. 17267-0 Es savâi mūžiņâ Nekad žēli neraudaju; Kad šķīros no māmiņas, Tad es žēli noraudaju. 17268-1 Mana balta māmuļite, Ko es tev labu daru? Uzaugdama kungam gāju, Uzauguse tautiņâs. Rezultāti: 32881 - 32890 no 66737
|