Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve.
Katalogs > Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve.
- Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība.( 11525 )
- Ģimenes locekļi un viņu sadzīve.( 3667 )
- Bāriņi, sērdieņi.( 30221 )
- Jaunekļu gadi.( 39556 )
- Precību un kāzu dziesmas.( 135652 )
- Izprecētās meitas sakars ar tēva mājām, ar vecākiem, brāļiem, māsām.( 1374 )
- Laulātu ļaužu, vīra un sievas sadzīve.( 2131 )
- Vecums.( 142 )
- Slimība, nāve, bēres. Senās bēru ierašas un svinēšana, un dažādas māņticības druskas par miršanu un mirušiem.( 2929 )
- Nepublicētās
Rezultāti: 32341 - 32350 no 66737 16967-4 Māte mani tāļu deva, Solij' žēli neraudàt. Ne kājiņu neapāvu, Jau māmiņa žēli raud; Kad es kāpu kumeļâ, Raud, villaini turedama; Kad izjāju pa vārtiem, Raudaj' visi bāleliņi. 16967-7 Mana balta māmuļite, Ko es tev sariebuse? Sola mani tālu dot, Sola žēli neraudàt. Vēl es savas kājas auju, Jau māmiņa žēli raud; Sedzu baltu villainiti, Raud, villaini turedama; Sēdu tautu kumeļâ, Raud, iemauktas turedama. 16967-0 Māte mani tālu deva, Solij' žēli neraudàt. Kad klētî kājas āvu, Jau māmiņa gauži raud; Sedzu baltu villainiti, Rauda visi bāleliņi; Kad atdevu labas dienas, Rauda visas sīvas māršas; Kumeļâi uzkāpjoti, Mauj gosniņas laidarâ; Pa vārtiemi izjājot, Zviedza bēri kumeliņi. 16967-9 Sol' man māte tālu dota, Sola žēli neraudàt; Ceļ tautietis kumeļâ, Raud pavadu turedama. 16967-1 Kad es savas kājas avu, Raud mazajis bāleliņis; Kad es sedzu villainiti, Raud tētiņis, raud māmiņa; Kad uzsēdu kumeļâi, Mauj gosniņas laidarâi. Nemaunati jūs, gosniņas, Jaunà māsa kopejiņa. Kad es jāju pa vārtim, Raud puķites, raud rozites. Neraudati jūs, rozites, Attecešu noravèt, Attecešu, noravešu, Cik vaļiņas turedama. 16967-8 Sola mani māmuļite Tālu dot, neraudàt. Ne kājiņas neapavu, Jau māmiņa žēli raud; Kad es sedzu villainiti, Raud mazie bāleniņi; Kad es kāpu kumeļâi, Raudaj' visa tēva saime. Ko raudate, tēva saime, Neb' es tēva atslēdziņu, Neb' es tēva atslēdziņu Līdzâi jēmu tautiņâs.- Pa trīs gadi cetortâi Pie māmiņas sērste braucu. Viena māsa dores vēra, Otra jēma villainiti; Tēvs, krēslâi sēdedams, Vaicà manu dzievašanu. Vaj, tēviņi, nezinaji Svešas mātes labumiņu? Kad bij pate pieēduse, Tad tik mani bildinaja; Auzu maize nesijata, To vēl deva nodaļam. 16967-6 Māte mani tautâs deva, Sola žēli neraudàt; Sedlo tautas kumeliņu, Jau māmiņa žēli raud. 16967-3 Māte mani agri cēla, Lika smalki linus vērpt, Lika smalki linus vērpt, Solij' tāļu tautâs dot, Solij' tāļu tautâs dot, Solij' žēli neraudàt. Ne kājiņas neapavu, Jau mātei sirds sāpeja; Sedzu baltas villainites, Jau māmiņa žēli raud; Pa durvim izvedot, Jau raud brāļa līgaviņa; Kāpu tautu kumeļâ, Jau raud manis bāleliņis; Pa vārtiem izvedot, Mauj gosniņas laidarâ, Mauj gosniņas laidarâ, Zviedza bēri kumeliņi. 16967-10 Solàs mani māmuliņa Tāļu dot, neraudàt. Nav kājiņas man apautas, Jau māmiņa gauži raud; Sēstos tautas kamanâs, Raud galviņu saņēmuse. 16967-12 Tālu mani māte deva, Sola manis neraudàt. Tejau pat kājas āvu, Jau māmiņa gauži raud; Kad es sedzu villainiti, Rauda visi bāleliņi; Kad es gāju pa vārtiem, Mauj gosniņas laidarâ; Kad es kāpu kumeļâ, Zviedza bēri kumeliņi. Vēl sunitis pakaļ tek Tâi lielâ žēlumâ. Rezultāti: 32341 - 32350 no 66737
|