Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve.
Katalogs > Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve.
- Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība.( 11525 )
- Ģimenes locekļi un viņu sadzīve.( 3667 )
- Bāriņi, sērdieņi.( 30221 )
- Jaunekļu gadi.( 39556 )
- Precību un kāzu dziesmas.( 135652 )
- Izprecētās meitas sakars ar tēva mājām, ar vecākiem, brāļiem, māsām.( 1374 )
- Laulātu ļaužu, vīra un sievas sadzīve.( 2131 )
- Vecums.( 142 )
- Slimība, nāve, bēres. Senās bēru ierašas un svinēšana, un dažādas māņticības druskas par miršanu un mirušiem.( 2929 )
- Nepublicētās
Rezultāti: 321 - 330 no 66737 125-2 Tāda bija man dabiņa: Te dziedaju, te raudaju; Pie ļaudim padziedaju, Pie māmiņas noraudaju. 125-1 Lēta bija man dabiņa, Drīz dziedaju, drīz raudaju; Pulciņâ padziedaju, Viena pate noraudaju. 125-0 Ai, tu (Ai,) manu mīkstu sirdi! Te dziedaju, te raudaju. Ar (Pie) ļaudim padziedaju, Maliņâ noraudaju. 126-3 Kas dzirdeja, tie sacija, Lustes dēļ es dziedaju. Es nedziedu lustes dēļ, Es dzied' laiku kavedama. 126-5 Ļaud's uz mani tà sacija, Lustitèm nevarot: Es dziedaju, gavileju, Sirdi savu remdedama. 126-2 Jūs, ļautiņi, domajat, Ka es dziedu lustes dēļ: Dziedu laiku kavedama, Savu sirdi remdedama. 126-12 Dzied jaunie kaŗa vīri, Ne no lustes vien tie dzied, Dzied sirsniņu remdedami, Īsu laiku kavedami. 126-10 Neba lielas lustes dēļ Dziedadama vien staigaju: Sav' sirsniņu remdedama, Savu laiku kavedama. 126-0 Dziedu, dziedu, ko es dziedu, Tik raudàt neraudaju. Dziedu sirdi remdedama, Dziedu laiku kavedama. 126-1 Dziedu, dziedu, ko es dziedu, Vaj es dziedu lustes dēļ? Dziedu laiku kavedama, Savu sirdi remdedama. Rezultāti: 321 - 330 no 66737
|