|
Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām.
Katalogs > ... > Izdevas un brūtes vešana. > Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām.
Rezultāti: 31831 - 31840 no 33899 34387-0 Vai, vai nu, Dieviņ, Nu labi laiciņ', Nu meitas dzērušas, Nu pupi vaļâ. Es jauns, kārigs, Tas gan man patīk. Kur mēs nu iesim Savu runu runàt? Iesim siena šķūnî, Tur zaļais sieniņš, Tur salda smaržiņ', Tur grīda nečīkst, Tur ļaudis nedzird. - Vai, vai nu, Dieviņ, Pēs nācìs laukâ! - Kāds Dievs tev kaitês? 34388-0 Ai, baltà māmuliņa, Dod man vienu kaķeniņu, Man pelites pejūkušas Pie melnà lapeniņa. 34389-1 Ai, māmiņa, ai, māmiņa, Kas rītâ ganôs ies? Jau vakar viņu Jānis Manus brunčus škurinaja. 34389-0 Ai, baltà māmuliņa, Kas rītâ ganôs ies? Man vakari ciema zēni Lindraciņu saplūkaja. 34389-2 Ai, balto māmuliņ, Kas tev rītu ganôs ies? Jau vakar viņu Jānis Manu priekšu izluncija. 34390-0 Ai, baltà māmuliņa, Nelaid Miška maltuvê: Dzirnav's rūc, milna kauc, Miška mina malejiņu. 34391-0 Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ, Kad kopâ tiksimies: Pipel' Rìgâ bodi valda, Pauti brauc kupčoties, Un ta pati petenite Valmierâ cietumâ. 34392-1 Ap to manu grāva malu Melni kārkli apauguši; Ņem, puisit, zelta šķēres, Pucè manas grāva malas. 34392-3 Visi mani cieres ceļi Ar ēršķiem pieauguši; Dievs dos miežu vasariņu, Ņemšu ēršķu plūcejiņu. 34392-2 Visi mani ūdens grāvi Melnu elkšņu pieauguši; Audzè, Dievs, labus miežus, Doš' rudeni grāvracim. Rezultāti: 31831 - 31840 no 33899
|