34043-5
Es nocirtu Vellam kaklu
Pašu svētu vakariņu;
Apšļāc manus brūnus svārkus
Ar tàm Vella asinim.
Lūdzu Māŗu raudadams:
Kur es viņus izmazgašu?
Mīļa Māŗa atbildeja:
Avotiņa lejiņâ.
Lūdzu Māŗu raudadams:
Kur es viņus izžāvešu?
Māŗa pati parādija
Zelta kārti dārziņâ.
Lūdzu Māŗu raudadams:
Kur es viņus uzrullešu?
Māŗa pati parādija
Zelta rulli klētitê.

34043-2
Es izkalu zobentiņu
Deviņiem tēraudiem,
Es sacirtu Jodam galvu
Deviņiem šķederniem.
Man apskrēja brūni svārki
Ar ta Joda asinim.
Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus izmazgašu?
-Meklè, puisi, tādu upi,
Kur deviņas straumes tek.
-Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus izkaltešu?
-Meklè, puisi, tādas vietas,
Kur deviņas saules spīd.
-Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus sarullešu?
-Mekle, puisi, tādu rulli,
Kur deviņas rulletajas.
-Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus paglabašu?
-Meklè, puisi, tādu klēti,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas slēdzejiņas.

34043-24
Velni brauca par jūriņu,
Ņiedres vien šķorstijàs;
Es stāveju maliņâ
Ar aso zobentiņu.

34043-18
Saule, meitu izdevusi,
Lūdz Pērkoni panākstôs.
Pērkoniņis izjādamis
Nospeŗ zaļu ozoliņu.
Apšķīst manas villainites
Ar ozola asinìm.
Zini, Dievis, mīļa Māŗa,
Kur es baltas izmazgašu.
-Meklè tādu avotiņu (ezeriņu)
Deviņàm attekàm,
Devitâ attekâ
Tur tu baltas izmazgasi.
-Zini, Dievis, mīļa Māŗa,
Kur es sausas izžaudešu.
-Meklè tādu ābeliti
Deviņiem pazariem.
Devitâ pazarî
Tur tàs sausas izžaudesi.
-Zini, Dievis, mīļa Māŗa,
Kur es gludas sarullešu.
-Meklè tādu liepas rulli (galdu)
Deviņiem vangaļiem,
Devitâ vangalî
Tur tu gludas sarullesi.
-Zini, Dievis, mīļa Māŗa,
Kur tàs baltas paglabašu.
-Meklè tādu liepas lādi
Deviņàm atslēgàm,
Apš devitas atslēdziņas
Tur tu baltas paglabasi.

34043-17
Saule meitu audzinaja,
Solij' Dieva dēliņam;
Kad uzauga, tad nedeva,
Tad iedeva Mēnešam.
Mēnešam iedodama,
Lūdz Pērkoni panākstôs.
Spēre Pērkons izjādamis,
Nospeŗ zaļu ozoliņu.
Apbierst Māŗas villainite
Ar ozola zīlitèm.
Tu, Pērkons, gudris vīris,
Kur būs man to izmazgàt?
-Mazgà, Māŗa, têi upêi,
Kur deviņas atteciņas.
-Tu, Pērkons, gudris vīris,
Kur būs man to izžaudèt?
-Izžaud, Māŗa, tâi liepâi,
Kur deviņi atvasiši.
-Tu, Pērkons, gudris vīris,
Kur būs man to sarullèt?
-Rullê, Māŗa, têi rullêi,
Kur deviņi rulles koki.

34043-19
Zirgi zviedz, Jodi brauc
Tumšajâ naksniņâ;
Upe tek dzirkstidama,
Es stāveju maliņâ,
Es stāveju maliņâ
Ar aso zobentiņu,
Ar aso zobentiņu
Jodu mātes gaididams.
Es sacirtu Jodu māti
Deviņiemi gabaliem,
Man apskrēja brūni svārki
Ar tām Jodu asinim.
Es tev lūdzu, mīļà Laime,
Kur es viņus izskalošu?
-Meklè tādu ezeriņu
Deviņàmi iztekàm.
-Es tev lūdzu, mīļà Laime,
Kur es viņus izkaltešu?
-Meklè tādu ozoliņu
Deviņiemi žuburiem.
-Es tev lūdzu, mīļà Laime,
Kur es viņus sarullešu?
-Meklè tādu ruļļa koku
Deviņiemi vilcejiem.
-Es tev lūdzu, mīļà Laime,
Kur es viņus paglabašu?
-Meklè tādu šķirsta vāku
Deviņàmi atslēgàm.

34043-4
Es nomešu balu pupu
Daugaviņas maliņâ;
Ta izauga liela gara
Deviņiem žuburiem.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupas žuburiem.
Man iedeva Dieva dēls
Trim kantèm zobeniņu.
Es pārciršu Velnam galvu
Deviņiemi gabaliem,
Man apskrēja brūni svārki
Ar tàm Velna asinìm.
Ai, Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus mazgasim?
-Tâi vietâ mazgasim,
Kur deviņas upes tek.
-Ai, Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus kaltesim?
-Tâi liepâ kaltesim,
Kur deviņas saules spīd.
-Ai, Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus sakulsim?
-Tâi namâ sakulsim,
Kur deviņas vāles stāv.

34043-11
Man bij viena Turku pupa,
Kur es viņu iedēstišu?
Augsta kalna galiņâ,
Tur es viņu iedēstišu.
Man izauga Turku pupa
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas zariņiem.
Es atradu Dieva dēlus
Kumeliņu seglojot.
Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Seglo cieti kumeliņu,
Seglo cieti kumeliņu,
Kaldin' asu zobeniņu,
Lai es jāju par jūriņu
Jūdu māti sakapàt.-
Sakapaju Jùdu māti
Deviņôs gabalôs,
Man noskrēja brūni svārki
Jūdu mātes asinìm.
Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus izmazgašu?
-Tâi upê izmazgasi,
Kur deviņas straumes tek.
-Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus izžāvešu?
-Tâi dārzâ izžāvesi,
Kur deviņas saules spīd.
-Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus sarullešu?
-Tâi rullî sarullesi,
Kur deviņas rulletajas,
-Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus paglabašu?
-Tâi skapî paglabasi,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas slēdzejiņas.

34043-7
Kalejs kala debesîs,
Ogles bira Daugavâ,
Es paklàju vilnainiti,
Man iebira sidrabiņš.
Es nokalu zobeniņu
Deviņiem zariņiem,
Es pārsitu Velnam galvu
Uz deviņi gabaliem.
Man nošķīda brūni svārki
Ar tàm Velna asinìm.
Pavaicaju māmiņai,
Kur būs tos izmazgàt.
-Meklê tādu attaciņu
Ar deviņi avotiem.
- Pavaicaju māmiņai,
Kur būs tos izkaltèt.
-Meklê tādu krāsnutiņu
Ar deviņi speltitèm.
- Pavaicaju māmiņai,
Kur būs tos noglabàt.
Dieva dēla klētiņâ,
Saules meitas pūriņâ.

34043-8
Kalejs kala debesîs,
Saules meitai saktu kala,
Saules meitai saktu kala
Zeltitiem burbuļiem.
Dieviņš ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panāčôs.
Pa vārtim iejādams,
Nosper zaļu ozolinu.
Nošķiež manus zīžu svārkus
Ar ozola asinim.
Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus mazgasim?
-Mazgà Māras upitê,
Kur deviņi avotini.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus žāvesim?
-Žāvè Māras dārziņâ,
Kur deviņas saules spīd.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus rullesim?
-Rullè Māras rullitî,
Kur deviņas mangalites.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus glabasim?
-Glabà Māras šķirstinâ,
Kur deviņas atslēdziņas.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus valkasim?
Valkà Māras panāčos,
Kur deviņi panācnieki.