Bāriņi, sērdieņi.
1125-0
Tautiets manim roku sniedza
Savâi gultas maliņâi.
Necelšos, nesniegš' roku,
Kam tu mani nežēloji,
Kam tu mani nežēloji
Gŗūtajâs dieniņâs.
1126-1
Nesakiesi tu, Dārtiņa,
Manis grūzta aizkrāsnê;
Sakies pati pakritusi,
Skala galu mekledama.
1126-0
Nesakies, līgaviņa,
Mana lauzta aizkrāsnê;
Sakies pate pakrituse,
Skangališus lasidama.
1127-2
Spoža zvaigzne uzlēkuse.
Manâi gultas vietiņâi:
Dievs dos manim citu gadu
Jaunu maizes arajiņu.
1127-1
Spoža zvaigzne ieriteja
Manâ gultas pagalvî:
Dievs man deva šo naksniņu
Citu jaunu guletaju.
1127-4
Mēnestiņš ieripoja
Manâ gultas maliņâ:
Dievs dod man ieripot
Jaunu gultas guletaju.
1127-6
Man uzlēca spoža saule
Pieguliņas vietiņâ:
Vaj rudeni pārvedišu
Jaunu vietas taisitaju.
1127-7
Spoža zvaigzne pārteceja
Par NN sētas vidu:
Ta nebija spoža zvaigzne,
Ta NN dvēselite.
1127-3
Spoža zvaigzne ieriteja
Manâ gultas vietiņâ:
Dievs dos manim šoruden(i)
Otru jaunu guletaju.
1127-0
Spoža zvaigzne noteceja
Pie līgavas nam' durvim:
Ta nebija spoža zvaigzne,
Ta bērniņa dvēselite.