Mielasts.
14675-1 Gudrodamis tautu dēlis Mani jaunu bildinaja; Gudrodama es uzklāju Sīvu nātru galda drānu. Līdz tautietis muti slauka, Nātre muti zeldinaja. 14676-2 Dod, māmiņa, tautiešam Apeņotu alutiņu, Lai vareju noraudzìt, Kāda daba dzērušam: Vaj padzēris gulèt gāja, Vaj snauž galda galiņâ. 14676-1 Dod, māmiņa, tautiešam Apiņotu alu dzert, Lai es varu nomanìt, Kāds tautieša padomiņš: Vaj tas dzēra, vaj trakoja, Vaj tramdija kumeliņu.- Ne tas dzēra, ne trakoja, Ne tramdija kumeliņu. 14676-0 Dod, māmiņ(a) tautietim Apiņotu alutiņu, Lai es varu lūkoties, Kāds padoms dzērušam. 14676-4 Nes, bāliņi, pilnu kannu Apiņota alutiņa, Raudzisim tautu dēlu, Vaj ir gudris dzērumâ. 14676-3 Iznes kannu, bāleliņ, Apiņota alutiņa, Raudzisam tautu dēlu, Būs jel gudris dzērumâ. Ja būs gudris dzērumâ, Tad dosim sav' māsiņu. 14677-0 Liek man dzert, es nedzeru, Liek man seidèt, es neseidu; Ko es dzeršu, ko seideišu, Līgaviņa lūkojama? 14678-0 Mielo, māmiņ, tos viesiņus, No tālienes tie viesiņi, No tālienes tie viesiņi: Nosvīduši kumeliņi. 14679-3 Vakar viesi, šodien viesi,- Mielo viesus, māmuliņa; Ne tie mūsu maiz' apēda, Slavit' nesa maliņâ. 14679-0 Mielo, māte, to viestiņu, Tas atnāca no tālienes; Ne tas mūsu maiz' apēda, Slavit' nesa maliņâ.
|