Lielība un brammanība.
Katalogs > ... > Jaunekļu gadi. > Lielība un brammanība.
13186-5 Es bij puika, man bij vara, Es vareju lielities: Ar krūtìm kalnus cēlu, Ar rokàm pasaulit'. Jelgaviņa mūs'pilsēts, To iebāzu azotê; Jaunjelgava mazs pilsēts, To es spraudu aiz cepures; Bauska bija tiev' un gaŗa, To apjozu ap vēderu; Rìga bija liels pilsēts, To uzcēlu uz muguru. Prūšu zeme varen liela, To nevaru kustinàt. 13186-13 Rìga bija lielpilsēta, To saņēmu saujiņâ; Peterburga vēl lielaka, To aizspraudu aiz cepures. 13186-0 Es bij' puika, man bij vara, Es vareju lielities: Rìgu nesu saujiņâ, Peterburgu padusê ; Un tas citas kroņa muižas Aiz cepures aizspraudos. 13187-0 Es bij' puika, man bij' vara, Es vareju lielities: Kāju spēru, zeme rīb, Vārdu saku, meži skan, Priedit' cirtu mežmalâ, Skaidas lēca Jelgavâ. 13188-1 Es bij' puika kà kundziņis, Man bij kaltas ritentiņas, Es vareju Prūšu meitas Uz Jelgavu vizinàt. 13188-0 Es bij' puika, man bij vara, Man bij bēri kumeliņi; Es vareju Prūšu meitas Pār Daugavu vizinàt. 13189-0 Es bij' vīrs, man bij vara, Es ar varu lielijos: Dzelžu vārti, brangi zirgi, Klētê grīda lūztin lūza. 13190-1 Es bij' vīris, man bij vara, Krikstej' zeme staigajot. Bij māmiņa lolojuse, Bij variti iedevuse: Ar krūteme kalnus stumu, Rokâ nesu ozoliņu. 13190-2 Še nevaid tādi puiši, Kādi puiši Vāczemê: Ar krūtim kalnus gāza, Rokâ nesa ozoliņu. 13190-0 Kur kungam tādi vīri, Kà tie mani bāleliņi? Ar krūtim kalnus stūma, Rokâ nesa ozoliņus.
|