Māte bērnus paviegli audzina, sevišķi izlutina vienīgo meitu. Meitas netikušas, slinkas.
Katalogs > > Māte bērnus paviegli audzina, sevišķi izlutina vienīgo meitu. Meitas netikušas, slinkas.
3321-1 Dod, tautiet, mātei vainu, Ja es biju netikuse: Māte ņēma kalponites, Mani mīļi audzinaja. 3322-0 Ta, māmiņa, tava vaina, Ka es slinka, maģtikuse: Kam tu pate dubļus bridi, Mani slinku audzinaji. 3323-0 Ta puķīte dūņu smaku, Kas aug viena ezera; Ta meitiņa netikuse, Kas aug viena māmiņai. 3324-0 Viena pati mātes meita, Laba vien gribetaja: Baltas putras ēdajiņa, Runkainişu nesataja. 3325-0 Ej, tētiņ, baro zirgus, Dēli veci, piekusuši, Dēli veci, piekusuši, Tēvu mazu barodami. 3326-1 Es ar tevi, bāleliņ, Ne runàt nerunašu: Kam tu ņēmi bargu sievu, Raudin' manu māmuliņu. 3326-0 Es ar savu bāleliņu Ne runàt nerunaju: Kam tas ņema bārgu sievu, Kam māmiņu raudinaja. 3327-0 Es pats savu māmuliņu No durvim nobīdiju; Man izauga kapiņâ Krūtîs zaļš ozoliņis. 3328-1 Es tev saku, bāleliņu, Valdi savu līgaviņu! Lai es nāku, kad nākdamis, Ik māmiņa žēli raud. 3328-0 Es tev saku, bāleliņ, Rāj tu savu līgaviņu! Aiz ko mana māmuliņa Ik vakara gauži raud?
|