Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām.
Katalogs > ... > Izdevas un brūtes vešana. > Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām.
Rezultāti: 291 - 300 no 33899 17430-0 Es atstāju bāleliņu Pašâ darba laiciņâ; Atstāj' baru neizpļautu, Izkapt' bara galiņâ. 17431-0 Es, brāliti, tev pasaku, Tu pasaki vedeklai: Ka māmiņa netecetu Pora malu raudadama. 17432-0 Es, brāliti, vairs nebūšu Tava dubļu bridejiņa; Lai brien tava līgaviņa, Kam tu pirki sudrabiņu. 17433-0 Es izgāju bērza birzi, Ne zariņa nenolauzu; Es aizgāju no bāliņa, Ne asaru nenolaidu. 17434-0 Es māršàmi lab' dariju, Māršas labu nesaprata: Sadeldeju dzirnaviņas, Tad vēl gāju tautiņâs. 17435-0 Es neietu tautiņâs,- Ko darišu negājuse? Brālitim maizes žēl, Māršè baltu villainišu. 17436-0 Es novilku dubļu svārkus Pie brāliša namdorem; Ja tev tika jaunà māsa, Velc savâi mugurâi. 17437-0 Es novilku dubļu svārkus Pie brāliša klēts durvim, Lai brālitis piemineja Visu mūžu dzīvojot. 17438-0 Es savam brāliņam Pate kaunu nedariju: Noskumuse pārteceju Par brāliņa istabiņu. 17438-1 Nesmejos smiedamàs, Nedar' kaunu bāliņam; Noskumusi izteceju Caur tautiņu lielu draudzi. Rezultāti: 291 - 300 no 33899
|