32080-2
Rožu kaulu gultu taisu,
Magoņ' klāju paladziņu;
Uz tàs gultas sarkans deķis,
Tur gul divi kara vīri,
Tur gul divi kara vīri,
Sašauditi, sakapati.

32080-1
Raiba gulta rasiņâ
Rakstitiem palagiem,
Tur guļ divi kara vīri,
Ar lodèm sašauditi,
Ar lodèm sašauditi,
Ar zobinu sabakstiti.

32080-0
Kungi mani kaŗâ sūta,
Kà tas var būt?
Kungi mani kaŗâ sūta,
Tas gan var notikt.
Raksta mani apakš plintes,
Kà tas var būt?
Raksta mani apakš plintes,
Tas gan var notikt.
Raud pēc manis tēvs, māmiņa,
Raud pēc manis brāļi, māsas,
Raud pēc manis sīki bērni,
Raud pēc manis līgaviņa.
Neraudat, tēvs, māmiņa,
Neraudat, brāļi, māsas,
Neraudat, sīki bērni,
Neraud', mana līgaviņa!
Nu man zobins tēvs māmiņa,
Bruņas mani brāļi, māsas,
Skrotes, lodes mani bērni,
Plinte mana līgaviņa. -
Aiz Poļiem strauja upe,
Aiz tàs upes lieli meži,
Aiz tiem mežiem augsti kalni,
Aiz tiem kalniem plaši lauki,
Uz tiem laukiem zelta rasa,
Visapkārt sārtas rozes,
Rožu vidû balta gulta,
Uz tàs gultas zīdes deķis.
Pie tàs gultas dūkans bēris,
Saseglots, sadeķots;
Gultâ jauns kaŗa vīrs,
Sašaudits, sadurstits.

32081-0
Kungi mani karâ sūta,
Ne man plintes, ne zobena.
No niedrites plinti taisu,
No skangala zobentiņu.

32082-0
Kungi mani karâ sūta
Sesta gada puiseniņu.
Apraugàt, lieli kungi,
Cik ir mana augumiņa;
Kur būs man bruņas nest,
Kur tērauda zobeniņu?

32083-0
Kungs man raksta grāmatiņu,
Lai taisos karâ jāt.
Karâ jāšu, nepalikšu,
Kāda prieka še dzīvot,
Kāda prieka še dzīvot:
Cits ņem manu līgaviņu.

32084-0
Kur es iešu, kur tecešu,
Kur dieniņu nokavešu,
Viens īstais bāleniņš,
Tas pats dien Ķeizaram!

32085-0
Kur, māmiņ, tu sēdeji,
Kaŗa vīru lolodama?
Daugaviņas maliņâ
Dziļ asaru pelcitê.

32086-0
Kur tu teci, kaļva sieva,
Pilla sauja āmuriņu?
Smēdê teku piešu kalt,
Stādìt jaunu kara vīru.

32087-1
Kur teceji, mēnestiņi,
Ar to zvaigžņu puduriti?
- Tek' kaŗâ palīdzèt
Jaunajam brālitim.