13595-37
Trīs sidraba upes tek,
Tek caur brāļa pagalmiņu.
Vienâ dzēra raibas govis,
Otrâ brūni kumeliņi,
Tâi trešâi upitê
Māsiņ' vaiņag' izmazgaja.
Izmazgajsi, izskalojsi,
Pakar niedres galiņâ.
Vējš aizpūta vaiņadziņu
Dziļajâ Daugavâ.
-Tais, bāliņu, oša laivu,
Brauc pēc mana vaiņadziņa.
-Oša laiva smaga laiva,
Nesadzina vaiņadziņu.
-Tais', bāliņ, liepu laivu,
Brauc pēc mana vaiņadziņa,
Liepu laiva viegla laiva,
Viegli peld Daugavâ.
Kur, bāliti, tu sadzini
Manu zīļu vaiņadziņu?
-Viņpus jūras trīs simts jūdzu
Tautu dēla klētiņâ,
Tautu dēla klētiņâ
Zelta niedras galiņâ.

13595-7
As nùgòju valátús
Zaļu jyùru maļeņâ.
Atskrìn zaļa ļeidaceņa,
Nùraun munu vaiņuceņu,
Nas jyùreņu videņâ
Iz palàka akmisteņa.
Jemit, bròļi, úša laìvu,
Dzenités péc vaiņuka.
-Úša laìva gryùta kùka,
Nenes tova vaiņuceņa.
-Jemit, bròl(i), lìpys laìvu,
Dzenités péc vaiņuka,
Lìpys laìva vìgla kùka,
Tei nes munu vaiņuceņu.
Dúdit, broļi, pìci simti,
Atnesit maņ vaiņuku.
-Mes devém seši simti,
Nedúd tova vaiņuceņa.

13595-10
Laivenieka meita biju,
Jūrâi gulu launadziņu,
Jūrâi gulu launadziņu,
Niedrâi kāru vaiņadziņu.
Atskrej zaļa līdeciņa,
Paraun manu vaiņadziņu.
Jem, brāliti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu.
-Smaga laiva ta, māsiņa,
Nesadzinu vaiņadziņu.
-Jem, brāliti, liepu laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu.
-Viegla laiva ta, māsiņa,
Nu sadzinu vaiņadziņu:
Simtu jūdzu galiņâ
Tur panācu vaiņadziņu:
Es soliju simtu mārku,
Ne galviņas nepagrieza;
Vēl soliju otru simtu,
Tad vārdiņu vien atteica,
Tad vārdiņu vien atteica:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja,
Man gultiņas taisitaja.

13595-12
Laivinieka meita biju,
Laivâ gulu dienavidu.
Dienavidu guledama
Niedrâ kāru vainadziņu.
Pieskrien zaļa līdeciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Norāvusi uznesusi
Vidû jūras uz akmeņa,
Vidû jūras uz akmeņa
Bandenieka klētiņâ.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
-Es tam solu divi simti,
Neatdeva vainandziņa,
To vārdiņu vien sacija,
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Dienavidu pagulèt,
Dienavidu pagulèt,
Launadziņu noturèt.-
Ai, Dieviņi, nebūs labi
Dienavidus gulejums!
Būs kungam kaŗa vīrs,
Ķeizaram viegla diena,
Augsta zirga jājejiņš,
Smalku bruņu nesejiņš.

13595-23
Puiši jāja pieguļâ(i),
Es ar' līdzi taisijos.
Puišiem svārki, kažociņi,
Man baltie paladziņi.
Puiši gāja zirgu pīt,
Es pie upes nodzerties.
Izskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu,
Aiznes manu vainadziņu,
Burbulišus mētadama.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa.
-Oša laiva smaga koka (laiva),
Ta nogrima dibinâ.
Ņem, bāliņi, liepas laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa.
-Liepas laiva viegla koka (laiva),
Vējiņš pūta maliņâ.
Ņem, bāliņi, priedes laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa.
-Priedes laiva laba koka,
Ta tek upes vidiņâ.
Nu panācu, nu sadzinu,
Māsiņ, tavu vainadziņu
Viņpus jūras saliņâ,
Bandinieka klētiņâ,
Bandinieka klētiņâ
Sidrabiņa vadzitî.
-Dod, bāliņi, simtu mārku,
Izpērc manu vainadziņu.
-Es sadevu divi simti,
Ne galviņas neatgreiza,
Tikai vien atsacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Pāra vārdu parunàt,
Pāra vārdu parunàt,
Vienu nakti pārgulèt.-
Vienu nakti pārguleju,
Nu guleju visu mūžu.

13595-17
Pie upites mazgajos,
Noliek' savu vaiņadziņu,
Noliek savu vaiņadziņu
Uz sarkana akmentiņa.
Attek zaļa līdeciņa,
Noņem manu vaiņadziņu;
Aiziet manis vaiņadziņis
Pa upiti vizedams.
Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu.-
Sak, brāliti, neliedzies,
Kur panāci vaiņadziņu?
-Laba vīra sētiņâ,
Bandenieka klētiņâ.

13595-41
Velejos, mazgajos
Straujas upes maliņâ;
Izskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Ta nebija līdaciņa,
Ta bij dēlu māmuliņa.
Es tev lūdzu, dēlu māte,
Atdod manu vainadziņu.

13595-8
Es sasēdu raudadama
Straujupites maliņâ.
Atskrej zaļa līdedziņa,
Norauj manu vaiņadziņu.
Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu.-
Es vaicaju brālitim:
Kur panāci vaiņadziņu?
-Vidû jūras vez akmiņa
Griezàs putu gabalâ,
Griezàs putu gabalâ
Zelta niedres galiņâ.

13595-39
Vēlejos nedzērusi
Tâi straujâ upitê:
Atskrej zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainaciņu.
Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņaciņu.
Kur, brāliti, tu panāci
Manu zīļu vaiņaciņu?
-Tautu dēla sētiņâ
Nieduliņa klētiņâ,
Nieduliņa klētiņâ
Uz tērauda zobeniņu.

13595-15
Laivenieka (Upenieku) meita biju,
Laivâ gulu launadziņu,
Laivâ gulu launadziņu,
Niedrê kāru vainadziņu.
Atskrej zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Aiziet manis vainadziņis,
Burbulišus mētadams.
Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies manu vainadziņu.
-Oša laiva smaga laiva,
Ta peld dziļi ūdenî.
-Ņem, brāliti, liepas laivu,
Dzenies manu vainadziņu,
Liepas laiva viegla koka,
Ta peld viegli ūdenî.-
Ai, mīļais, bāleliņi,
Vaj panāci vainadzinu?
-Gan panācu, gan sadzinu
Pašâ jūras vidiņâ,
Pašâ jūras vidiņâ,
Lielâ jūras saliņâ,
Lielâ jūras saliņâ,
Laba vīra sētiņâ,
Laba vīra sētiņâ,
Bandenieka klētiņâ,
Bandenieka klētiņâ
Zelta vadža galiņâ.
-Dod, brāliti, simtu mārku,
Izpirc manu vainadziņu.
-Jau sadevu divi simti,
Ne galviņas neatgrieza,
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Šo naksniņu pārgulèt.
Kad gulès šo naksniņu,
Tad gulès visu mūžu.