Bāriņi, sērdieņi.
- Sava māte un sveša māte (pamāte, saimniece, vīra māte); sērdienīšu, kalponīšu grūtais mūžs un asaras; vispārīgas raudu dziesmas.( 2277 )
- Pielikums. No jauna pienākušie dziesmu varianti, kas pieder pie pirmā sējumā nodrukātām dziesmām, un daži patstāvīgi papildinājumi.( 30008 )
- Bāriņi un saule (mēness).( 377 )
- Barība.( 260 )
- Augums, apģērbs un rota.( 1145 )
- Mācība, darbs, tikums slava.( 325 )
- Valodas, paļas, nicināšana.( 552 )
- Pūrs, mantība. (Pa lielākai daļai kāzu dziesmas.)( 438 )
- Bāriņi un Laima (Māra, Dievs, Dieva dēli).( 477 )
- Lūkošanās, precības, kāzas un dzīve tautās.( 666 )
- Nepublicētās
Rezultāti: 2501 - 2510 no 11141 901-1 Mēdi, mēdi, mēdekliti, Ne tu mani nomēdisi: Puns tavâ pieritê, Pūte mēles galiņâ! 901-0 Ko dziedašu, ko runašu, Svešu zemi staigadama? Dziedaš' pate savu dziesmu, Runaš' savu valodiņu. 902-0 Nesmejiet jūs, ļautiņi, Ne smieklam es atnācu: Es atnācu dziesmiņàm, Jaukajàm valodàm. 903-1 Apbrīn ļaudis dziesmu manu, Apbrīn manu valodiņu; Es ļaudim pasabrīnu, Tik nesmuki dzīvojot. 903-3 Ko smejiesi, tautu meita, Tu manaji dziesmiņai? Kà es tevi nesmejos Tik netikli dzīvojot. 903-5 Smējàs ļaudis dziesmai manai, Smējàs manai valodai; Es ļaudim pasmejos, Tik nelabi dzīvojot. 903-4 Ļaudis manai dziesmai smej, Smej manai valodai; Es ļaudiem nepasmēju, Tik neglīti dzīvojot. 903-2 Brīnàs ļaudis dziesmàm manàm, Brīnàs manai valodai; Es ļaudim brīnijos, Ka neglīti dzīvoja. 903-0 Smēja ļaudis man dziedot(i) Smēja manim runajot; Es ļaužiem nepasmēju, Tik netikli dzīvojot. 904-0 Smējàs ļaudis dziesmai mane, Smējàs mane valodà. Ko ļautiņi tad daritu, Kad darbiņu nemācetu? Rezultāti: 2501 - 2510 no 11141
|
|