Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve.
Katalogs > Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve.
- Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība.( 11525 )
- Ģimenes locekļi un viņu sadzīve.( 3667 )
- Bāriņi, sērdieņi.( 30221 )
- Jaunekļu gadi.( 39556 )
- Precību un kāzu dziesmas.( 135652 )
- Izprecētās meitas sakars ar tēva mājām, ar vecākiem, brāļiem, māsām.( 1374 )
- Laulātu ļaužu, vīra un sievas sadzīve.( 2131 )
- Vecums.( 142 )
- Slimība, nāve, bēres. Senās bēru ierašas un svinēšana, un dažādas māņticības druskas par miršanu un mirušiem.( 2929 )
- Nepublicētās
Rezultāti: 2501 - 2510 no 66737 901-1 Mēdi, mēdi, mēdekliti, Ne tu mani nomēdisi: Puns tavâ pieritê, Pūte mēles galiņâ! 901-0 Ko dziedašu, ko runašu, Svešu zemi staigadama? Dziedaš' pate savu dziesmu, Runaš' savu valodiņu. 902-0 Nesmejiet jūs, ļautiņi, Ne smieklam es atnācu: Es atnācu dziesmiņàm, Jaukajàm valodàm. 903-1 Apbrīn ļaudis dziesmu manu, Apbrīn manu valodiņu; Es ļaudim pasabrīnu, Tik nesmuki dzīvojot. 903-3 Ko smejiesi, tautu meita, Tu manaji dziesmiņai? Kà es tevi nesmejos Tik netikli dzīvojot. 903-5 Smējàs ļaudis dziesmai manai, Smējàs manai valodai; Es ļaudim pasmejos, Tik nelabi dzīvojot. 903-4 Ļaudis manai dziesmai smej, Smej manai valodai; Es ļaudiem nepasmēju, Tik neglīti dzīvojot. 903-2 Brīnàs ļaudis dziesmàm manàm, Brīnàs manai valodai; Es ļaudim brīnijos, Ka neglīti dzīvoja. 903-0 Smēja ļaudis man dziedot(i) Smēja manim runajot; Es ļaužiem nepasmēju, Tik netikli dzīvojot. 904-0 Smējàs ļaudis dziesmai mane, Smējàs mane valodà. Ko ļautiņi tad daritu, Kad darbiņu nemācetu? Rezultāti: 2501 - 2510 no 66737
|