Skaņa, tālu dzirdama balss un koša, veikla dziedāšana pašam un citiem par prieku.
Rezultāti: 251 - 258 no 258 432-4 Trīcèt trīc tàs maliņas, Kur tàs meitas govis gana; Kur tie tēva pieguļnieki, Tur ne zīle nedziedaja. 432-8 Līktin līka ta pusite, Kur māmiņas gani gana; Kur tētiņa pieguļnieki, Ne lapiņa nečabeja. 433-1 Ej gulèt, skauģu māte, Neklausies balsu manu; Lai klausàs mīļa Māra, Ta meitiņas audzinaja. 433-0 Tumsiņâ vakarâ Graznu dziesmu padziedaju, Lai klausàs mīļa Māŗa, Kas meitiņas audzinaja. 434-2 Nedziedaju, nerunaju, Aiz vējiņa stāvedama: Vējiņš manu balsu nesa Sīvu tautu sētiņâ. 434-1 Kas kaiteja man dziedat Apaļà kalniņâ: Vējiņš manu balsu nesa Tautu dēla sētiņâ; Tautu dēls klausijàs, Kumeliņu sedlodams. 434-3 Te man tika dziedàt nākt Tai kalniņa galiņâ: Te vējiņis balsu nesa Pašâ tautu sētiņâ. 434-0 Vēlejos nedziedajse Tai kalniņa galiņâ: Vējiņš manu balsu nesa Pašâ tautu sētiņâ. Rezultāti: 251 - 258 no 258
|