Atbalss no senajiem laikiem.
Katalogs > ... >
Precību dziesmas. > Atbalss no senajiem laikiem.
13300-0
Vakarâ iesēdos
Ozoliņa laiviņâ;
Rìgâ man gaiļi dzied,
Vāczemê saule lec.
Rìgâ man tēvs, māmiņa,
Vāczemê līgaviņa.
13301-0
Visi saka, visi saka,
Ka es sievas nedabušu.
Es iegāju klētiņâ,
Apjozos zobentiņu,
Apjozos zobentiņu,
Apsegloju kumeliņu,
Apsegloju kumeliņu,
Jāju sievas lūkoties.
Jāju, jāju trīs dieniņas,
Ceļam gala nedabuju.
Es uzjāju lielu kalnu,
Lielu ciemu ieraudziju.
Sviedu spieķi sētmalâ,
Satrūkàs ciema suņi.
Izlec divas zeltenites,
Kà rozites ziededamas.
Viena ņēma mani pašu,
Otra manu kumeliņu.
Ieved manu kumeliņu
Treju staļļu dibinâ,
Ber auziņas silitê,
Sviež ābolu redelês,
Aizslēdz manu kumeliņu
Deviņàm atslēgàm.
Ieved pašu istabâ,
Sēdin' liepas krēsliņâ,
Uzliek man kviešu maizi,
Uzliek miežu alutiņu.
Paldies, meitu māmuliņa,
Par to gārdu mielastiņu!
13302-0
Balti bērzi vizinaja
Gar brāliša sētmaļiem:
Tie nebija balti bērzi,
Tie brālišu zobeniņi;
Uz tautàm vizinaja,
Tautàm māsu nedodam.
13303-0
Ej, māsiņa, tautiņâs,
Es nevaru ko darìt,
Man rociņa piekususe,
Zobeniņu vēcinot.
13304-0
Es, māsiņa, tevis dēļ
Salauziju zobeniņu;
Ar tautàm bārdamies,
Cirtu vārtu stuburâ.
13305-0
Ik dieniņas Dievs palīdz,
Šo dieniņu nepalīdz:
Tautas māsiņ' i aizveda,
Man pārlūza zobeniņš.
13306-0
Irbi šāva, mednis krita,
Visa zeme norībeja;
Tautas jāja, kalni plīsa
Deviņôs gabalôs.
13307-1
Mòşeņ munu jaunókù,
Patur' munu kumèļeņu!
Vacókù tautys vede,
Lai es taku zùbiņeņa.
13307-0
Māsiņ manu maģako,
Turi manu kumeliņu!
Tautas veda lielako,
Lai es rauju zobentiņu.
13308-1
Sasaskaitu ar bāliņu,
Salauziju zobeniņu:
Padusê vien tureja,
Tautiņàm nerādija.