Ģimenes locekļi un viņu sadzīve.
Rezultāti: 221 - 230 no 1443 3214-0 Nevienam es nesaku Savu lielu žēlabiņu, Māmiņai tai pasaku, Ta nesaka nevienam. 3215-0 Neviens putnis tà nedzied, Kà kūkoja dzeguzite; Neviens man tà nemīl, Kà mīl sava māmuļiņa. 3215-2 Niviens putnis tà nidūc, Kà dūc meža balodits; Niviens mani tà nimīl, Kà mīl mani tēvs, māmiņa. 3215-1 Neviens koks tà nezied, Kà zied lazda gavenie; Neviens mani tà nemīl, Kà mīl sava māmaliņa. 3216-0 No saknites lazdiņš zied Sarkaniem ziediņiem; No sirsniņas es mīleju Savu baltu māmuliņu. Avots: 379 Viss no avota»Krājums: Barona un Brīvzemnieka krājums Viss no krājuma»Iesūtītājs: Rīgas semināristi Viss no iesūtītāja»Pagasts: Vidzeme, Kurzeme (un Zemgale ) Viss no pagasta»Kategorija: Māte ģimenes sirds un dvēsele. (Mātes nerimstošā rīcība un gādība ģimenes un māju dzīvē; māte žēlotāja un patvērums; māte veca, bet gudra padomam; māte mīļa, cienīta un godāta; šķirtas, māte un meita viena pēc otras raud un i Viss kategorijā»3217-0 Nošņaucosi tabaciņu, Kad nevaid alutiņa; Norunaju ar māmiņu, Kad nevaid līgaviņas. 3218-0 Padomam vien tureju Savu vecu māmuļiņu; Ja nebija cita laba, Jel padoma devejiņa. 3219-1 Es to savu māmuliņu Padomam vien tureju; Kad pietrūka padomiņa, No māmiņas pavaicaju. 3219-0 Padomam vien tureju Savu vecu māmuliņu; Kad pietrūka padomiņa, No māmiņas pavaicaju. 3220-0 Padomam vien tureju Savu vecu māmuliņu; Kur iedama, tecedama, Padomiņa paprasiju. Rezultāti: 221 - 230 no 1443
|