Pērkons.
33709-2 Pērkoņam seši dēli, Visi seši Vāczemê. Lūdziet Dievu arajiņi, Lai nāk viens šâi zemê, Lai nāk viens šâi zemê, Šìs zemites trīcinàt, Šìs zemites trīcinàt, Šo asniņu līdzinàt. 33709-0 Pērkoniši pieci brāļi, Visi pieci Vāczemê. Lūdziet Dievu arajiņi, Lai nāk viens šâi zemê. 33709-1 Pērkoņam pieci dēli, Visi pieci Vāczemê. Es tev lūdzu, Pērkonit, Atved vienu šâi zemê, Lai tas man palīdzeja Šo āriņu tricinàt. 33710-0 Pērkoniti, Pērkoniti, Ej garam šai vietai, Nedar' skādes mājiņai, Ne manai druviņai. 33711-1 Pērkons brauca pa jūriņu Putošà laiviņâ. Brauc, Pērkon, Vidzemê, Apraudzìt Vidzemites: Vidzemnieki gauži lūdz,- Miežiem asni novītuši. 33711-0 Pērkons brauca pa jūriņu, Lietiņš lija jūriņâ. Arajs lūdza Pērkoniti: Brauc, Pērkoni, šâi zemê, Brauc, Pērkoni, šâi zemê, Miežiem asni novītuši. 33712-0 Pērkons jāja svina ķēvi, Gar jūrmalu ģeiŗodams; Jūrmalâi dzelzu stabi, Tur tu vari kapaties. 33713-0 Pērkons spēra ozolâ Deviņiem zibeņiem: Trīs zibeņi celmu skalda, Seši skalda galotniti. 33714-0 Pērkons vede vedekliņu, No Vāczemes pāriedams. Ved, Pērkon, šâi zemê, Še ir labi klajumiņi. 33715-0 Saskaitàs Pērkoniņis, Saspārdija ozoliņu. Es tàs šķembas salasiju, Sasabāzu skotelê.
|