Mežā braucēji, malkas cirtēji.
30562-5
Meža vīris mežâ brauca,
Meža drēbe smugurâ:
Ērkšu bikses, skuju svārki,
Tāsèm šūta cepurite.
30562-1
Es redzeju meža veci
Bez padoma staigajam;
Dūņu kreklis, ērkšķu bikses,
Gara tāšu cepurite.
30563-0
Netīšam es nocirtu
Sava tēva ozoliņu.
No celmiņa bungas daru,
No zariņa stabuliti,
No ta paša viduciša
Bititei namu daru.
30563-1
Es nocirtu līkstes dēļ
Tēvam zaļu ozoliņu;
No celmiņa bungas taisu,
No zariņa stabulites.
30564-0
Noliecàs ozoliņš
Man mežâi iiejot,
Zinaj' mani gudru vīru,
Lietas koku meklejot.
30565-0
Priecajies, meža māte,
Stipri vīri mežâ brauca,
Asi cirvi, kalti rati,
Pakavoti kumeliņi.
30566-0
Rītu braukšu siliņâ,
Kur lielàs apses aug.
Gribu vienu apsi cirst,
Bail, ka mežkungs neķīlà.
Vai, vai, vai man' dieniņ',
Bail, ka mežkungs neķīlà!
Sieva mani saskubina:
Brauc, vīriņ, labi ies!
Trinu savu lielo cirvi,
Jūdzu ķēvi ragavâs,
Jūdzu ķēvi ragavâs,
Brauc' uz mežu svilpodams.
Cērtu apsi šņiku šņaku,
Krīt apsite skanedama.
Atskatos atpakaļi,
Mežkungs ķēvit' noķiņķejis.
Vai, vai, vai, man' dieniņ',
Mežkungs ķēvit noķiņķejis!
Viņš uz muižu svilpodams,
Es uz māju raudadams.
Sieva mana pretim nāk:
Vīriņ, mīļais, kas tev kait?
Vai, vai, vai man' dieniņ'!
Vīriņ maiļais, kas tev kait?
Klusi, bāba, turi muti,
Pate mani skubinaji.
Kamēr es apsi cirtu,
Mežkungs ķēvit' noķīlajis.
Vai, vai, vai man' dieniņ',
Mežkungs ķēvit' noķīlajis!
Kuš, vīriņ, nebēdà,
Vēl mums zostiņ' kūtiņâ.
Bāz zostiņu kulitê,
Aiznes rītu mežkungam.
Vai, vai, vai man' dieniņ',
Aiznes rītu mežkungam.
Bāžu zosi kulitê,
Eim' uz muižu svilpodams.
Labu rītu, namiķiti!
Vaj mežkungs piecēlies?
Vai, vai, vai man' dieniņ',
Vaj mežkungs piecēlies?
"Paldies, paldies, apšu zagli,
Sen mežkungs piecēlies".
Lieku zosi uz trepèm,
Eim' pie kunga kambarî.
Vai, vai, vai man' dieniņ',
Eim' pie kunga kambarî.
Labrītiņ, meža kungs!
Es jums treknu zosi nesu,
Es jums treknu zosi nesu, -
Manu ķēvi atdodiet!
Vai, vai, vai man' dieniņ',
Manu ķēvi atdodiet!
Atskatos uz trepèm,
Ko ta mana zose dara.
Kurti zosi apēduši,
Kule vien palikuse.
Vai, vai, vai man' dieniņ,
Kule vien palikuse!
Nu gan zinu, kas nu būs,
Manas bikses trīcèt trīc.
"Atnes, Indriķ, garo pleti,
Dod tam vīram piecpacmit"!
Vai, vai, vai man' dieniņ', -
Nocērt man piecpacmit.
Izved manu balto ķēvi,
Rāpjos ķēvei mugurâ,
Rāpjos ķēvei mugurâ,
Jāj' uz māju ziņģedams.
Trallala, trallala,
Jāj' uz māju ziņģedams!
30567-0
Pāriet baļķu vedejiņi
Pusmežiņa līgodami;
Ej, māmiņa, atcel vārtus,
Lai līgoja sētiņâi.
30568-2
Šorīt agri cēlušies
Zaļ' ozolu cirtejiņi:
Gaismiņai izaustot,
Zaļ' ozolis noskaneja,
Zaļ' ozolis noskaneja
Līdz pašai galoknei.
30568-0
Šorīt agri cēlušies
Zaļ' ozola cirtejiņi:
Līdz gaismiņu nošķindeja
Zaļ' ozola galoknite.