Padoms un piekodināšana brūtei, kā dzīvot tautās.
Katalogs > ... > Izdevas un brūtes vešana. > Padoms un piekodināšana brūtei, kā dzīvot tautās.
17734-1 Ej, māsiņa, tautiņâs, Dzīvo gudri, àzgājuse: Neliecies izmākuse, Ne visai nemākuse; Celies agri, staigà klusi, Lai gul tautu māmulite; Ja tautàm salmu jumti, Necel augstu uguntiņu. 17734-3 Tà dzievaji tu, māsiņa, Kà atradi dzievajam, Nešķieties nemākot, Nešķieties izmākot. 17734-2 Ej, māsiņ, tautiņês, Dzīvè guder, aizgājus', Nesliekes nemācit', Ne varen izmācit', Celies agr', staigà viegl', Lai gul tav' vīra māt'. 17735-1 Māte cieti piesacija, Tautiņâs vadidama: Uguntiņa, atslēdziņa, Tie bij cieti glabajami; Bērni ņēma uguntiņu, Kalpi zaga atslēdziņu. 17735-2 Uguntiņa, atslēdziņa, Tie bij cieti glabajami: Laima rausta atslēdziņu, Bērni kaisa uguntiņu. 17735-0 Ej, māsiņa, tautiņâs, Dzīvo gudri, aizgājuse: Uguntiņš, atslēdziņa, Abi cieti glabajami. 17736-1 Dzīvo gudri, man' māsiņa, Tautiņâs aizgājuse: Celies agri, staigà lēni, Lai gul tava vīra māte. 17736-0 Ej, māsiņa, tautiņâs, Dzīvo gudri aizgājuse: Celies agri, staigà lēni, Lai gul tava vīra māte. 17736-2 Es tev lūdzu, man' māsiņ, Dzīvo labi tautiņâs, Celies agri, staigà lēni, Lai gul tava vīra māte, Lai gul tava vīra māte Sagšâ kājas ietinuse; Lai nenāca valodiņa Man jaunai māsiņai. 17737-0 Ej, māsina, tautinâs, Dzievà koši aizgājuse, Dari godu tai māsai, Kas palika brālišôs.
|