Ģērbj un tīsta pādi, un ved pie kristības.
Katalogs > ... > Krustības. > Ģērbj un tīsta pādi, un ved pie kristības.
1345-1 Man gribeja tēvs, māmiņa Bez vārdiņa paturèt; Krusta tēvs, krusta māte Ar naudiņu vārdu pirka. 1346-0 Krusta māt', krusta māt', Izcel mani saulitê; Dievs man dos lielai augt, Es tev ogu palasišu. 1347-0 Gana man māte mīļa, Vēl jo mīļa krusta māte: Ta pie krusta patureja, Ta vadija tautiņâs. 1348-0 Krusta mātei piedereja Ar pāditi līdzâ iet; Kur atrada ievu ziedus, Aptureja kumeliņu, Appuškoja sav' pāditi Ar ieviņas ziediņiem. 1349-0 Dod', māmiņa, villainiti, Kur pāditi man ietīt; Kūtris manis kumeliņis, Nevar rikšus tecinàt. 1350-0 Ai, lūdzama vēja māte, Valdi savas kalponites, Man janese baznicâ Maza, maza dvēselite. 1351-1 Lai snieg sniegus, lai līst lietus, Es ar pādi baznicâ. Citiem savu drānu žēli, Man žēl mazas dvēselites. 1351-2 Svētu rītu lietus lija, Man jaiet baznicâ; Citiem dārgu drānu žēli, Man žēl manas dvēselites. 1351-0 Sniedziņš sniga, puteneja, Es ar pādi baznicâ. Ļaudim greznu drānu žēl, Man žēl pādes dvēselites. 1352-0 Kur manis sudraba ormanitis? Es pati zeltita nesejiņa.
|