Vecākiem rūpes par bērnu apgādāšanu, sevišķi mātei par meitas pūru.
1996-0 Guli miegu, māmulite, Ko par mani bēdajies? Meitiņ' biju, ne puisitis, Pate pūru piedariju. 1997-5 Guli miega, māmuliņa, Ko par mani bēdajies? Puisits biju, ne meitiņa, Man pūriņa nevajaga; Man vaig' asa zobentiņa, Stalta bēra kumeliņa. 1997-0 Guli miegu, māmuliņa, Ko par mani bēdajies? Puisits biju, ne meitiņa, Man pūriņa nevajaga. 1997-4 Guli, mana māmulite, Ko par mani bēdajies? Puisits augu, ne meitiņa, Man pūriņa nevajaga; Cauna manim linus vērpa, Vāverite pakuliņas. 1997-2 Guli miegu, māmuliņa, Tu par mani nebēdà: Puisits biju, ne meitiņa, Man pūriņa nevajaga. 1997-8 Guli miegu, māmuliņa, Ko par mani bēdajies? Puisits augu, ne meitiņa, Man pūriņa nevajaga; Man vajaga rudzu, miežu, Stalta bēra kumeliņa. 1997-3 Atsēsties, atpūties, Mana veca māmuliņa; Puisits augu, nej meitiņa, Man pūriņu nevajaga. 1997-6 Manis dēļ, māmuliņa, Rītâ agri necelies: Puisits biju, ne meitiņa, Man pūriņa nevajaga; Piešu, seglu man vajaga, Dancotaja kumeliņa. 1997-1 Guli miegu, māmuliņa, Par manim nebēdà: Puisits biju, ne meitiņa, Man pūriņa nevajaga. 1997-7 Bēdà, māte, ko bēdà, Par manim nebēdà: Es puisitis, ne meitiņa, Man pūriņa nevajaga; Man vajaga sirma zirga, Četru kaltu ritentiņu.
|