Iedzimta līgsma daba un dziesmu prieki jaunībā.
Rezultāti: 21 - 30 no 141 57-1 Es dižana tautu meita, Dziedadama vien staigaju; Piedziedaju Kurzemiti, Nu dziedašu Vidzemê. 57-0 Es būt skaisti padziedajse, Aiz kundziņa nedrīksteju: Kundziņš man pliķi cirta, Dūri sita mugurâ. 58-0 Es māsiņa jaunakà, Es ta visu vēligà, Puķit' rāvu tecedama, Gaisu šķīru dziedadama. 59-2 Rāji, rāji, tautu dēls, Ne rādams nenorāsi; Kad es tiku tīrumâ, Palēkdama gavileju. 59-0 Es to nieka (nenieka) nebēdaju, Kad man sīva māmuļite (saimeniece). Iztapusi klajumâ (druviņâ), Palēkdama padziedaju. 59-1 Sveša māte mani rāja, Lai es gāju (ietu) raudadama; Es izgāju tīrumâ, Tīšam dziedu, gavileju, Tīšam dziedu, gavileju, Svešu māti kaitinaju. 60-0 Es savôs bāliņôs Dziedadama vien staigaju; Nenorāj tu, tautieti, Ir pie tevis tà darišu. 60-2 Tautu dēls brīnijàs, Ka (Kad) es līgsma brālišôs. Ir pie tevis līgsma būšu, Ja tu mani nenorāsi. 60-1 Rāj man' kungi, bāleliņi, Es staigaju dziedadama; Ne, tautieti, tu norāsi, Ir pie tevis tà darišu. 61-1 Ko ta man padarija, Sveša māte gražodama? Ceļu krēslu dziedadama, Lai sēd viņa raudadama. Rezultāti: 21 - 30 no 141
|