Bērna māte saņem samesto naudu.
1848-0 Nāc, kūmiņ, ņem' naudiņu, I to pašu mazumiņu: Vāji gadi, bārgi kungi, Nevar daudzi nopelnìt. 1848-1 Jūs, kūmiņas, manas naudas Pie galdiņa neskaitiet, Gan es pate izskaitišu, Kaktiņâ sēdedama. 1849-0 Es piesaku tev, māsiņa, Šitàs naudas netērè: Lai stāv mūsu krustmeitai, Raibu govi janoperk. 1849-1 Es piesaku tev, māsiņ, Tu tàs naudas netērè; Lai stāv mūsu krustdēlam, Japirk cauņu cepurite. 1850-1 Gana lielus kūmus lūdzu, Bet tie mazu maudu meta; Dievs dod manim citu bērnu, Es tos kūmus vairs nelūgšu. 1850-0 Ta māmiņa priecajàs: Nu būs labas kurpes pirkt; Vēl naudiņas nesameta, Ko nopirkt pastaliņas. 1851-0 Laižat mani aplūkot, Vaj ir vieglis šūpolits; Ja ir vieglis šūpolits, Tad laimiga dzīvošana. 1851-1 Mātei nauda, bērnam nauda; Kur tēvam kalta nauda? 1851-0 Pādei kreklis, mātei nauda,- Kas pašami tēviņam? Kas pašami tēviņam Par šūpuļa kārumiņu?
|