Grūtas sievas pienākumi; josta devītā rakstā; vēsts mātei un vecmātei.
Katalogs > ... > Grūtniecība. > Grūtas sievas pienākumi; josta devītā rakstā; vēsts mātei un vecmātei.
1058-0 Mīļa Māŗa dusmas tura Uz jaunàm sieviņàm, Kam tàs gāja pliku galvu, Ar basàm kājiņàm. 1059-1 Paldies manai māmuļitei, Viegla mana dvēselite: Nav sēdejse uz akmeni Grūtajàs dieniņâs. 1059-0 Paldies saku māmiņai Par to vieglu dvēseliti: Nesēdejse uz akmeni Grūtajâsi dieniņâs. 1060-0 Es apvilku zīda svārkus Līdz kājiņu galiņam, Lai ļautiņi neredzeja Māŗas mīļu dāvaniņu. 1060-1 Man apvilka mīļa Māŗa Līdz zemiti zīda svārkus, Lai ļautiņi neredzeja Māŗas dotas dāvaniņas. 1060-3 Velcies, mana līgaviņa, Līdz zemiti brūnus svārkus, Lai ļautiņi neredzeja, Ko tev deva mīļa Māŗa. 1060-2 Velc, kūmiņa, brūnus svārkus Līdz papēžu galiņam, Lai ļautiņi neredzeja Māŗas dotu dāvaniņu. 1061-0 Manim bija raiba josta Deviņiem ielokiem. Kad paspruka devitâ, Tad uz pirti: vai, vai, vai! 1062-2 Es tev saku, tautu dēls, Mērc tu miežus dīķitî: Jūlit' savu jostu laida Devitâ ķēditê. Kad ta laistu desmitâ, Tad vairs laika tev nebūs. 1062-0 Es saciju tautiešam, Lai mērc miežus ūdenî: Jau jostiņu es palaidu Devitâ rakstiņâ.
|