Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām.
Katalogs > ... >
Izdevas un brūtes vešana. > Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām.
18210-1
Kodeļa, sprēslica
Pa namu danco;
Tautiņas aizveda
Vērpejiņu.
Tec pakaļ, kodeļina,
Kur panāksi vērpejiņu?
Vaj panāksi celiņâ,
Vaj celiņa maliņâ?
- Ni panācu celiņâ,
Ni celiņa maliņâ,
Panāk' tautu istabâ,
Ar tautieti sāniem sēd,
Ar tautieti sāniem sēd,
Samijuši gredzentiņus.
Ni var kungi ko darìt,
Ni var savi bāleliņi.
18210-0
Kodeļa, sprēslica
Pa namu dancoja;
Tautiņas aizveda
Vērpejiņu.
18210-2
Kodeļa, sprēslica
Pa namu danco:
Tautiņas atnāce,
Aizvede māsiņu.
18211-0
Kur tie tek, dzelzu vāģi,
Kur sudraba riteniši?
Tur ved māsu tautiņâs,
Tur bruņoti bāleniņi.
18212-0
Lai mūs' māsiņ'
Dižan', ražan;
Nu tev' aizved
Grīņôs ļaudîs.
18213-0
Lai nāk mani bāleliņi,
Skujas ceļâ kaisidami;
Vedat mani, sveši ļaudis,
Pakaļ skuju kaisijum'.
18214-0
Līgo saule launagâ,
No launaga vakarâ;
Dzīvo māsa bāliņôs,
No bāliņa tautiņâs.
18215-0
Līgodama upe nesa
Zaļu ziedu vainadziņu;
Dziedadamas tautas veda
Vainadziņa vijejiņu.
18215-1
Leìgódama upe ņese
Zaļu zídu vaiņuceņu;
Dzídodamys tautys vede
Vaiņuçeņa vijèjeņu.
18215-2
Upe nesa līgodama
Baltu linu ērkuliti;
Tautas veda dziedadamas
Baltu linu vērpejiņu.