Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve.
Katalogs > Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve.
- Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība.( 11525 )
- Ģimenes locekļi un viņu sadzīve.( 3667 )
- Bāriņi, sērdieņi.( 30221 )
- Jaunekļu gadi.( 39556 )
- Precību un kāzu dziesmas.( 135652 )
- Izprecētās meitas sakars ar tēva mājām, ar vecākiem, brāļiem, māsām.( 1374 )
- Laulātu ļaužu, vīra un sievas sadzīve.( 2131 )
- Vecums.( 142 )
- Slimība, nāve, bēres. Senās bēru ierašas un svinēšana, un dažādas māņticības druskas par miršanu un mirušiem.( 2929 )
- Nepublicētās
Rezultāti: 16621 - 16630 no 66737 8474-0 Jo tie ļaudis daudz runaja, Jo es daudz nebēdaju; Pāri iešu, nebēdašu, Ļaužu runas neklausišu. 8475-0 Jo tie ļaudis daudz runaja, Jo es nieku nebēdaju; Apkārt griezu, valkadama, Savu zīļu vaiņadziņu. 8475-1 Jo tie ļaudis daudz runaja, Jo es nieku nebēdaju, Valkaj' savu vainadziņu, Visapkārt grozidama. 8476-0 Jo tie ļaudis daudz runaja, Jo es nieka nebēdaju; Dzīvoj' Dievu pielūgdama, Zemê kāju piesperdama. 8477-0 Jo tie ļaudis daudz runaja, Jo es nieka nebēdaju; Iemu puišus vainodama, Kà auziņas braucidama. 8478-0 Jo tie ļaudis daudz runaja, Jo es nieka nebēdaju; Es pa ļaužu valodàm Kà pa ledu lidinos. 8479-1 Jo tie ļaudis daudz runaja, Jo es nieka nebēdaju: Gāju galvu grozidama, Rokâ nesu vainadziņu. 8479-0 Jo tie ļaudis daudz runaja, Jo es nieka nebēdaju: Es pacēlu vainadziņu, Lai valodas cauri gāja. 8480-0 Jo tie ļaudis daudz runè, Jo es nieku nebēdè; Kad es tapu klajumê, Palēkdama vien es gāju. 8481-0 Jo tie ļaudis daudz runaja, Jo es nieka nebēdaju; Minu ļaužu valodiņas Ar savàm kājiņàm. Rezultāti: 16621 - 16630 no 66737
|