13271-0
Kur, puisiti, tu teceji?
Rokâ nesi zelta kroni.
- Caur Rìgu, caur Jelgavu
Uz Dobeles meitiņàm.
Dobelê smuidras meitas,
Tur sev ņemšu vērpajiņu.

13271-1
Kur, puisiti, tu tecesi
Sarkaniem kamzoļiem?
-Cauri Rìgu, caur Jelgavu
Uz Kurzemes meitiņàm.
Tàs mūs labi uzņēmušas,
Zirgiem auzas padevušas,
Zirgiem auzas padevušas,
Pašiem alu iznesušas,
Pašiem alu iznesušas
Baltajàm rociņàm,
Baltajàmi rociņàm,
Baltajàmi kanniņàm.

13271-2
Kur tu iesi, jauns puisiti,
Pelekiem svārciņiem?
-Caur Cēsim, cauri Rìgu
Uz Kurzemes meitiņàm.

13272-0
Kur tie jāje, duj bajari?
He, he, duj bajari!
Zīda puški zemi slauka.
He, he, zemi slauka!
Tie izjāja dienu, nakti,
He, he, dien' un nakti!
Uzjāj vienu augstu kalnu.
Viers to kalnu zaļa zāle,
Viers to zāli zelta rasa.
Apkārt kalnu liepas auga,
Apakš liepàm avotiņis.
Tur iznāce jaunas meitas
Veleties un mazgaties.
Iznāk viena itin smuka,
Glauda manu kumeliņu.
Vaj tu glaudi, vaj neglaudi,
Necelš' tevi mugurâi.
Iznāk otra vēl jo smuka,
Atceļ man tos vaŗa vārtus,
Atceļ man tos vaŗa vārtus,
Ielaiž mani sētvidûi.
Sijà auzas, smuka meitiņ,
Dod manam kumeļam.
Tas neēda pora zāli,
Nedzeŗ rāvu ūdentiņ',
Tas gribeja tīru auzu,
Miglâi pļautu āboliņ'.

13273-3
Kur tu augi, skaista meita,
Ka es tevi naredzèju?
Vaj tu augi siļeņâ,
Vaj siļeņa maļeņâ?
-Es izaugu pi màmeņis,
Bolltas ròžas ravádama,
Bolltas ròžas ravádama,
Zaļas rùtas laistédama.
Bolltu ròžu, zaļu rùtu
Nùsaveju vaiņuceņu.
Vaìcoj kungi, vaìcoj ļauds:
Kur tu jèmi, kas tev deve?
Reìgâ perku, naudu devu,
Vòrdzemê vòkenòju ?.

13273-2
Kur tu augi, skaista meita,
Ka as tava naredzèju?
Kab byutum as redzèjis
Pèrktum zeìļu vaiņuceņu.
-As izaugu pi màmeņis,
Kai sorkona bryukļineite,
Sorkon' rùžu dòrzeņâ
Zam rùžeņis lapeņóm.

13273-1
Sarkanbalta mātes meita,
Tà kà roze dārziņâ;
Šmīdris gaŗš tautu dēls,
Tà kà donis jūrmalâ.
-Kur tu augi, smuk' meitiņa,
Ka es tevi neredzeju?
-Es uzaugu pie māmiņas
Baltâ rožu dārziņâ.
Kur tu augi, smuks puisiti,
Ka es tevi neredzeju?
-Es uzaugu uz akmiņa
Zilas jūras maliņâ.
Sniedz rociņu, dod mutiti,
Būsi mana līgaviņa,
Būsi mana līgaviņa,
Man cimdiņu aditaja,
Man cimdiņu aditaja,
Man gultiņas taisitaja.

13273-0
Kur tu augi, skaista meita,
Kad es tevi neredzeju?
-Es uzaugu pie māmiņas
Sarkan' rožu dārziņâ;
Baltas zeķes, melnas kurpes,
Sarkan' rožu vainadziņš.
Kur tu augi, smuks puisiti,
Kad es tevi neredzeju?
-Es uzaugu pie bāliņa
Svešajâ zemitê,
Svešajâ zemitê
Zilas jūras līkumâ.
Audzi liela, smuk' meitiņa,
Būsi mana līgaviņa,
Tad es tevi aizvedišu
Zilas jūras maliņâ.

13274-0
Kur tu iesi, smuks puisiti,
Pelekiem svārciņiem?
-Cauri Rìgu, caur Jelgavu
Uz Dobeles meitiņàm.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk meitiņa raudadama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
-Kà bij manim neraudàt,
Ne man tēva, ne māmiņas.
-Nāc pie manis tu, meitiņa,
Man iraid tēvs un māte.
-Ko mēs tādi darisim,
Abi jauni sagājuši?
-Sēsim rozes,pīsim kroņus,
Kopsim plašu rožu dārzu.

13275-1
Kur tu jāsi, smuks puisiti,
Ar to bēru kumeliņu?
-Jāšu es pie straujas upes
Dzierdìt savu kumeliņu.
Augsti krasti, dziļš ūdenis,
Nevar upi piekacèt.
Tec, meitiņa, sētiņâ,
Atnes manim skaidru spanni,
Atnes manim skaidru spanni,
Padzird manu kumeliņu.
Ja dzirdisi šo reiziņu,
Tad dzirdisi visu mūžu.
-Ai, puisiti, ai brāliti,
Nekrāp mani sērdieniti.
-Ai, meitiņa, ai māsiņa,
Nekrāpš' tevi sērdieniti.